Lai līdzsvarotu kreditoru un parādnieku intereses, palielināts piedziņas procesā parādniekam saglabājamo līdzekļu minimums, nosaka Saeimas deputātu šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā.
No nākamā gada parādniekam saglabājamo līdzekļu minimumu noteiks minimālās algas apmērā, saglabājot arī līdzekļus par katru nepilngadīgo bērnu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, kas patlaban noteikts 45 lati mēnesī, iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.
«Izdevies spert pirmo soli, lai palielinātu summu, kas parādos nokļuvušiem cilvēkiem paliek iztikai pēc piedziņas veikšanas.
Turpmāk tiks ņemts vērā arī apgādībā esošo bērnu skaits, novēršot situāciju, ka vēl jo sāpīgāk parādu piedziņu izjūt ģimenes ar bērniem,» uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).
Pašlaik spēkā esošais regulējums pieļauj, ka no parādnieka ieņēmumiem ir atļauts izdarīt ieturējumus arī gadījumā, ja tas saņem mazāk par minimālo algu, faktiski novedot parādnieka ģimeni trūkumā.
Pašreizējā kārtība nosaka, ka tiesu izpildītāji informāciju par apgādībā esošajiem bērniem var saņemt par maksu un šie izdevumi tiek iekļauti sprieduma izpildes kopējās izmaksās, kas beigās gulst uz parādnieka pleciem.
Likuma izmaiņas nosaka, ka ziņas par parādnieka apgādībā esošajiem bērniem un citu spriedumu izpildei nepieciešamo informāciju valsts iestādes tiesu izpildītājiem sniegs bez maksas.
«Deputāti veica nozīmīgu izšķiršanos, pieņemot lēmumu, ka valstij nozīmīgas funkcijas pildīšanai nepieciešamās informācijas apmaiņai jābūt bez maksas. Valdībai līdz nākamajam gadam būs jārod risinājums, kā likuma normas izpildi nodrošināt praktiski, un arīdzan jārod tam nepieciešamais finansējumus. Šis ir ātrākais ceļš, kā īstenot likumdevēja gribu, jo tā nav pirmā reize, kad ministrijas nevar savstarpēji vienoties un jautājumu izlemšana ievelkas gadiem,» iepriekš norādīja Čepāne.
Iebildumus pret likuma grozījumu izdarīšanu pauda Finanšu ministrijas un Iekšlietu ministrijas pārstāvji, norādot uz papildu izmaksām un potenciāli negūtajiem ieņēmumiem valsts budžetā, kas būs jākompensē no citiem avotiem.
Kā norādīja komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (RP), likumdevēja griba šajā jautājumā ir skaidra, taču nav izstrādāta piemērošanas procedūra, un likumā ierakstītā norma būs labs stimuls ministrijām sanākt kopā, lai izpildītu deputātu lemto. Izmaiņas attiecībā uz parādniekam saglabājamo līdzekļu minimumu un bezmaksas piekļuvi valsts reģistru ziņām stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī.
