Neskatoties uz diviem plašu rezonansi izraisījušiem referendumiem, opozīcijā esošie politiķi augustā nav piedzīvojuši būtisku publicitātes kāpumu un preses slejās joprojām dominējušas valsts augstākās amatpersonas un valdošo politisko spēku pārstāvji, liecina aģentūras LETA Mediju monitoringa nodaļas veiktais ikmēneša pētījums.
Par šādu rezultātu izbrīnu pauž eksperti, atzīstot, ka tas liecina arī par mediju izvēli, sabiedrībai aktuālu jautājumu atspoguļošanā.
Reitinga līderi nemainīgi ir Valsts prezidents Valdis Zatlers un premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), kas gan galvenokārt skaidrojams ar viņu darba pienākumu specifiku. Tomēr arī citi reitinga galvgalī iekļuvušie “nospiedošā” pārsvarā ir valsts augstākās amatpersonas un koalīcijas politiķi, kuri augustā medijos pieminēti daudz biežāk nekā “redzamākie” opozīcijas pārstāvji.
Opozīcijā esošais Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs, kura vadītā sabiedriskā organizācija aģitēja par referendumā apspriežamajiem pensiju likuma grozījumiem, augusta publicitātes reitingā ieņem 14. pozīciju – politiķis pieminēts 74 preses publikācijās, kas veido 2,44% no kopējā pētījumā iekļauto vairāk nekā 170 politiķu publicitātes apjoma.
Cita opozīcijas pārstāve – Saeimas deputāte Sandra Kalniete (PS), kura darbojās Satversmes grozījumus atbalstošās biedrības “Par tautas tiesībām” valdē -, ierindojusies 17.pozīcijā un pieminēta 71 preses publikācijā, kas veido 2,34% no kopējā politiķu publicitātes apjoma, savukārt Štokenberga sabiedrotais Artis Pabriks reitingā atrodas 19.pozīcijā – pieminēts 62 preses publikācijās, kas veido 2,04% no kopējās publicitātes apjoma.
Reitinga “Top 30” augustā iekļuvusi vēl viena biedrības “Par tautas tiesībām” valdes locekle, partijas “Jaunais laiks” (JL) līdere Solvita Āboltiņa, kura pieminēta 49 preses publikācijās, kas viņu ierindo 24.pozīcijā.
Par šādu opozīcijas politiķu salīdzinoši zemo publicitāti presē ir pārsteigts arī sociologs, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, norādot, ka augustā noritēja divi referendumi, kuri bija lieli un skaļi pasākumi, turklāt, opozīcijas rosināti.
“Zinot, cik ļoti sabiedrība ir neapmierināta ar valdošo eliti un koalīciju, loģiski būtu, ka masu medijos būtu jābūt dzirdamākai opozīcijai, tai būtu jāparādās vairāk, bet šajā reitingā augšgalā tā nemaz nav atrodama,” norādīja sociologs.
Pēc viņa domām, šajā griezumā iespējams redzēt, kāda ir Latvijas mediju darbība un kam tie pievērš lielāku uzmanību.
Kā interesantu un uzmanības vērtu faktu Kaktiņš norāda arī Valsts prezidenta atrašanos reitinga pirmajā vietā, jau otro mēnesi apsteidzot premjeru. Augustā Zatlers pieminēts 441 preses publikācijā, kas veido 14,52% no kopējā politiķu publicitātes apjoma, bet Godmanis – 328 preses publikācijās, kas veido 10,8% no kopējā apjoma.
Pēc sociologa domām, šāds Valsts prezidenta publicitātes kāpums arī varētu liecināt, ka sākts apzināti piestrādāt pie prezidenta publicitātes. Tiesa, esot jāņem vērā, ka publicitātes kāpumam bijis arī visai pateicīgs fons, piemēram, parlamenta atvaļinājums un referendumi.
Diezgan ticams arī esot tas, ka, atsākoties “politiskajai sezonai”, prezidenta publicitāte varētu mazināties, vienlaikus gan saglabājot augstas pozīcijas reitingā.
Augustā trešajā vietā reitingā atrodas Saeimas deputāts un sportists Viktors Ščerbatihs (ZZS), kurš pieminēts 176 preses publikācijās, kas veido 5,8% no kopējā publicitātes apjoma.
Kaktiņš uzsver, ka šajā gadījumā jānodala Ščerbatihs politiķis no Ščerbatiha kā sportista, jo sasniegumi Olimpiādē arī nodrošinājuši augsto publicitāti. Droši varot prognozēt, ka turpmāk deputāta publicitātes apjomi presē samazināsies.
Ceturtajā vietā reitingā atrodas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP), kurš pieminēts 131 preses publikācijā. Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, ministrs ir piedzīvojis publicitātes kāpumu. Pēc sociologa domām, par to jāpatiecas ministra aktīvajai darbībai saistībā ar konfliktu Gruzijā, jo šajā laikā Riekstiņš bijis viena no centrālajām “Latvijas sejām”.
Piektajā vietā augusta reitingā atrodas smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mēra Aivars Lembergs. Kaktiņš norāda, ka šajā gadījumā publicitātes apjomu lielā mērā nosaka tieši daudzās tiesvedības, kas arī veido Lemberga publicitātes apjomu.
Uz sesto vietu augustā pakāpies finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), kurš pieminēts 120 preses publikācijās. Kaktiņš ar ironiju norāda – “jo valstī ir sliktāki laiki, jo sliktāk pildās budžets, jo lielāka ir ministra publicitāte”. Te gan esot jāņem vērā, ka diezin vai ministrs ar to “vāc kādus popularitātes punktus”, un, drīzāk, tā vērtējama kā “piespiedu publicitāte”, kad ministram ir jāskaidro esošā situācija.
Nemainīgi reitinga augšgalā atrodas arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura augustā ierindojas septītajā vietā un ir pieminēta 119 preses publikācijās.
Arī šajā tendencē sociologs saskata interesantus apstākļus, jo, pametot politisko skatuvi, būtu loģiski, ka mediju interese pamazām mazinātos, tomēr reitings parāda, ka pēdējos piecos mēnešos eksprezidente saglabā nemainīgi augustu publicitātes apjomu. Tas tikai vedinot domāt, ka arī pati eksprezidente “pieliek roku, lai publika viņu neaizmirstu”.
Astotajā vietā augusta reitingā atrodas Raimonds Pauls (TP), kuram arī publicitāti nodrošina radošā darbība, nevis politiskās aktivitātes, devītajā – satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC), bet pirmo desmitnieku noslēdz iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) un Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).
Tālāk publicitātes reitingā augustā seko bijušais premjers Aigars Kalvītis (TP), labklājības ministre Iveta Purne (ZZS), aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP), izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS), Tautas partijas (TP) dibinātājs Andris Šķēle, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS), Saeimas Zaļo un zemnieku (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK), veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) un no aktīvās politikas aizgājušais TP vecbiedrs Gundars Bērziņš.
Viņiem seko tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), Saeimas TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis, kultūras ministre Helēna Demakova (TP) un Daugavpils domes priekšsēdētāja Rita Strode (LPP/LC).
Kā norāda Kaktiņš, neskaitot Strodi, pārējie reitingā iekļautie politiķi arī lielā mērā ir uzskatāmi par to politisko eliti, ap kuru veidojas publicitāte. Protams, esot iespējami atsevišķu politiķu kāpumi un kritumi, tomēr vidēji lielākā daļa no šiem politiķiem arī patstāvīgi būs preses uzmanības lokā.
Veicot politiķu publicitātes reitingu pētījumu, monitorēti 17 nacionālie un 39 reģionālie preses izdevumi. Publicitātes pētījumā ir iekļauti visi Saeimas un Eiropas Savienības Parlamenta deputāti, valdības locekļi, Valsts prezidents un bijušie prezidenti, lielāko pašvaldību vadītāji, Rīgas domes politiskās amatpersonas un vairāku partiju līderi, kas patlaban neieņem vēlētus amatus – kopumā vairāk nekā 170 politiķi.
Kā ziņots, ziņu aģentūra LETA šo ikmēneša pētījumu sāka veikt februārī. Kopš marta pētījuma datus var analizēt arī pa atsevišķām kategorijām – pēc publicitātes apjoma reģionālajā vai nacionālajā presē, pēc publikāciju valodas. Šonedēļ aģentūra LETA izveidojusi jaunu sadaļu, kurā šis pētījums aplūkojams vizuāli pārskatāmā formā.
Turpmāk iecerēts arvien paplašināt gan pētāmo personu loku, gan pētījumā izmantoto masu mediju skaitu.
