Pasaules lielākā ekonomika pēc 10 gadiem būs Ķīna un jau patlaban straujāko iekšzemes kopprodukta izaugsmi uzrāda valstis ārpus Eiropas un Ziemeļamerikas, mediju pārstāvjiem teica Oksfordas Universitātes profesora un Oksfordas Universitātes pētniecības skolas jeb Martina skolas direktors Ians Goldins.
“Globālās ekonomiskās izaugsmes dzinēji ir tā sauktie iznirstošie tirgi (emerging markets), tostarp Ķīna ar iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu 8%, Indija – ar 6 %, Āfrika kopumā ar 5%,” teica Goldins.
“Neviena valsts tā sauktajos ziemeļos jeb industriāli attīstītajā pasaulē nav augusi šādos tempos,” viņš sacīja. Goldins prognozēja, ka Ķīnai, sasniedzot pasaules lielākās ekonomikas statusu, arī būs pasaules lielākā vidusšķira.
Vienlaikus Dienvidāfrikā dzimušais akadēmiķis uzskata, ka būtisks drauds globalizācijai ir augoša nevienlīdzība, īpaši, ja ekonomiskās krīzes vissmagāk skar mazturīgus un neaizsargātus iedzīvotājus.
Kā zīmīgu pavērsienu Goldins uzskata faktu, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savos pārskatos par pasaules un atsevišķu valstu ekonomisko attīstību sācis, viņaprāt, neparasti skaidrā valodā uzrunāt nevienlīdzības problēmas, “ko SVF agrāk vispār nepieminēja”.
“Valstīm ir jāuzrunā augošās nevienlīdzības jautājumi, savādāk cilvēki globalizācijā un integrācijā saredzēs draudus un plauks partijas, kas vēlas apturēt un pagriezt atpakaļgaitā globalizāciju. Plauks ksenofobija, nacionālisms un protekcionisms,” teica Goldins.
“Pamatā taupības programmas ir sliktas, tās rada jaunu zemšķiru, kas jau redzams Grieķijā, kur cilvēki bez darba iegrimuši atkarībās un vardarbībā,” viņš sacīja.
Ekonomikas pētnieks arī izteica bažas par ASV, kur 5% iedzīvotāju ir “milzu ekonomiskā vara” pār valsts politisko sistēmu.
Kā labāku risinājumu par vienkāršu bagātības pārdali Goldins uzskata “iespēju radošas investīcijas”, kas stimulē darba vietu radīšanu un inovācijas. Šādām investīcijām pārsvarā jānāk no privātā sektora, kas ir darba vietu radīšanas galvenais dzinējs.
Oksfordas profesors uzsvēra, ka par Latvijas apstākļiem zinot tikai virspusēji, taču brīdināja, ka valstij nelīdzēs lielāka noslēgšanās no pasaules un šķietama pašpietiekamība.
“Latvija pati nevar tikt galā ar globālām problēmām, tikai esot globālā kopienā. Latvijas interesēs ir lielāka sasaistes pakāpe, nevis ārējo saišu mazināšana,” sacīja Goldins. Viņš norādīja, ka arī tad, ja pielāgošanās kopējiem standartiem un praksei maksā naudu, šāda pielāgošanās tomēr veicina investīcijas, jo tad biznesa vidi uzskata par stabilu.
