Iedzīvotājiem, kuri neattaisnoti nemaksā nodokļus, bet vēlas saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, nākotnē varētu dot iespēju apdrošināties pašiem, katru gadu iemaksājot konkrētu summu valsts budžetā, intervijā pastāstīja veselības ministre Ingrīda Circene (“Vienotība”).
Līdzīga sistēma pašlaik jau darbojas Lietuvā, ko Veselības ministrija (VM) izmanto kā paraugu nodokļu sasaistei ar valsts apmaksātu veselības aprūpi arī Latvijā.
“Līdzīgi kā Lietuvā, iespējamie varianti ir trīs. Pirmais – tiek legalizētas darba attiecības. Lietuvieši atzīst, ka uzreiz pēc likuma ieviešanas tas ļoti nopietni mainījās. Tas palielinātu kopējos budžeta ieņēmumus. Diemžēl ir arī daļa gadījumu, kur darba devējs nevēlas legalizēt darba attiecības un slēgt līgumu. Tas, ko piedāvā Lietuva, – līdz nākamā gada 1.maijam tiek iemaksāti 500 eiro kā veselības pašapdrošināšanas daļa,” teica Circene.
Uz jautājumu, vai šādu pašapdrošināšanas sistēmu varētu ieviest arī Latvijā, ministre atbildēja, ka tāda iespēja pastāv. “Kādreiz, strādājot paši savā darba grupā, mēs rēķinājām, ka ar 200 latu minimālo algu, pieņemot, ka katram pieaugušajam ir viens apgādājamais, kopējā [pašapdrošināšanas] summa iznāca aptuveni 225 lati gadā. Tas būtu mazāk nekā Lietuvā. Bet cipari ir Finanšu ministrijas pārziņā, un tas tiks precizēts līdz maijam,” paskaidroja ministre.
Nākamā tikšanās par šo jautājumu Veselības ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjiem paredzēta 15.maijā, tāpēc līdz tam laikam jābūt gatavam koncepcijas projektam, kas paredz veselības aprūpes pakalpojumus sasaistīt ar nodokļu samaksu. Ja valdība to atbalstīs, tiks gatavotas izmaiņas likumos.
Līdz ar to izmaiņas varētu stāties spēkā no nākamā gada 1.janvāra. “Reāli dzīvē gan tas būtu 2013.gada otrais pusgads, jo mēs vadāmies pēc Lietuvas piemēra par iepriekšējo gadu, iepriekšējo nodokļu samaksas periodu,” piebilda Circene.
VM nav precīzu datu, cik cilvēku pēc šīm izmaiņām vairs nevarēs saņemt valsts apmaksātu plānveida palīdzību.
