Saeimas deputāti šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma
grozījumus Fizisko personu datu aizsardzības likumā, nosakot, ka no
oficiālā izdevuma varēs dzēst personas datus, lai nepieļautu nepamatotu
privātās dzīves aizskārumu.
Noteikts, ka oficiālajā izdevumā publicētos personas datus oficiālā
izdevuma izdevējs dzēš, pamatojoties uz Datu valsts inspekcijas (DVI)
lēmumu. DVI lēmumu par oficiālajā izdevumā publicēto personas datu
dzēšanu var pieņemt, ja datu subjekta tiesību uz privāto dzīvi
aizskārums ir lielāks nekā sabiedrības ieguvums no oficiālās
publikācijas nemainīguma.
Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā pašlaik
noteikts, ka “Latvijas Vēstnesis” ir Latvijas oficiālais izdevums, un
tajā publicētā informācija ir oficiāla publikācija. Informāciju
oficiālajā izdevumā publicē elektroniski normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā tīmekļa vietnē “www.vestnesis.lv”.
Izmaiņas Fizisko personu datu aizsardzības likumā kopumā vērstas uz efektīvāku personas datu aizsardzību.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Tieslietu ministrijas (TM)
pārstāve Sigita Vasiļjeva, grozījumi precizē pilnvarotās personas
statusu Latvijā, kā arī nosaka viņas pienākumus, tiesības un atbildību.
Datu pārzinim – fiziskai vai juridiskai personai, valsts vai pašvaldību
institūcijai, kura nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes
līdzekļus, kā arī atbild par personas datu apstrādi, būs pienākums
sniegt datu subjektam informāciju par personas datu apstrādes tiesisko
pamatu un svītrot prasību sniegt informāciju par personas datu
operatoru, kas veic datu apstrādi pārziņa uzdevumā.
Noteikts, ka DVI ir tiesības noteiktā termiņā bez maksas saņemt no
fiziskajām un juridiskajām personām nepieciešamo informāciju uzdevumu
veikšanai. Grozījumi precizē, kādos gadījumos būs nepieciešams veikt
datu apstrādes reģistrāciju DVI, kā arī noteic DVI tiesības atlikt
personas datu apstrādes reģistrēšanu, ja DVI ir noteikusi
pirmsreģistrācijas pārbaudi, tādējādi nodrošinot datu subjektu likumīgu
un godprātīgu datu aizsardzības prasību īstenošanu.
Lai nodrošinātu vienotu pieeju pārziņiem, veicot datu apstrādes
novērtējumu, ir pārskatīts tiesiskais regulējums attiecībā uz datu
apstrādes novērtēšanas – pašreiz auditu – veikšanu, nosakot, ka datu
apstrādes novērtējuma veikšanas biežums būs balstīts uz riska pieeju.
Tāpat precizēti nosacījumi personas datu nodošanai uz valstīm, kas
nenodrošina tādu datu aizsardzības pakāpi, kas atbilst attiecīgajai
Latvijā spēkā esošajai datu aizsardzības pakāpei.
Patlaban Eiropā plānota vērienīga datu aizsardzības reforma, tiek
strādāts pie Eiropas Savienības direktīvas un regulas, kurā tiks
noteiktas plašākas cilvēku iespējas regulēt, kādus datus par viņiem
ievāc, piemēram, mārketinga nolūkā, kā arī pieļaut iespēju “tikt
aizmirstam” jeb viņu datu dzēšanu, ja tāds lūgums tiek izteikts. Tāpat
patlaban jaunajā regulējumā ir iekļauta nepieciešamība pēc datu
aizsardzības speciālista uzņēmumos, kuros ir vairāk nekā 250 darbinieku.
