Nīderlandes galēji kreisā Sociālistu partija (SP), šonedēļ uzsākot kampaņu pirms 12.septembrī gaidāmajām pirmstermiņa vēlēšanām, vērsās pret “bezjēdzīgajiem” taupības pasākumiem, kas šobrīd tiek veikti eirozonas valstīs.
SP līderis Emīls Rumers aģentūrai AFP nosūtītajā e-pasta vēstulē apgalvo, ka partija atbalsta eiro saglabāšanu, taču atzinis, ka “mēs nevaram pateikt, vai tas izdzīvos”.
Lai gan Nīderlande līdz ar Vāciju un Somiju līdz šim pieprasījušas citām dziļos parādos nonākušajām eirozonas valstīm īstenot skarbus taupības pasākumus, Rumera partija asi iestājas pret budžeta izdevumu samazināšanu.
“Vienīgā lieta, ko valdība var darīt šādos krīzes laikos, ir ekonomikas stimulēšana, (..) noteikti ne bezjēdzīga taupība,” svētdien paziņoja Rumers, uzstājoties Arnemā, kur SP iesāka savu priekšvēlēšanu kampaņu.
SP, kas sola ja nākamajā gadā Nīderlandes ekonomikā papildus iepludināt trīs miljardus eiro, sabiedriskās domas aptaujās izvirzījusies vadībā.
Ja sociālisti tiešām vēlēšanās uzvarēs, domājams, ka viņi veidos nākamo valdību, kļūstot par galveno partiju jaunajā koalīcijā.
SP iestājas arī pret Eiropas Savienības (ES) prasību jau nākamgad samazināt Nīderlandes budžeta deficītu zem trīs procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP), apgalvojot, ka to reāli iespējams sasniegt tikai 2015.gadā.
Pagājušajā gadā līdzšinējā premjerministra marka Rutes valdība nonāca neveiklā situācijā, pieprasot Grieķijai savest kārtībā savu fiskālo situāciju, lai gan pašas Nīderlandes budžeta deficīts sasniedza 4,7% no IKP.
Tomēr Rumers paziņojis, ka viņa partija neļaus Nīderlandei maksāt sodanaudu, kuru Brisele varētu uzlikt par ES noteiktā budžeta deficīta griestu pārsniegšanu.
“Cilvēki ir svarīgāki nekā noteikumi,” uzsvēra sociālistu līderis. “Ja viņi draud uzlikt sodanaudu, es Briselei un Eiropai laipni paskaidrošu, ka mēs esam apstākļos, kuri pieprasa investīcijas.”
SP tika dibināta 1972.gadā kā maoistu partija, taču kopš tā laika kļuvusi mērenāka, tomēr joprojām atrodas politiskā spektra galēji kreisajā flangā.
Sociālistu nostāja ir diametrāli pretēja Rutes pārstāvēto liberāļu – Tautas partijas brīvībai un demokrātijai (VVD) – programmai. VVD iestājas par stingru taupības pasākumu īstenošanu un tiek uzskatīta par galveno Berlīnes un Helsinku sabiedroto, pieprasot ievērojami samazināt valdību tēriņus.
Rutes kabinets krita aprīlī, kad parlamentāro atbalstu viņa vadītajai mazākuma valdībai atsauca galēji labējā Brīvības partija (PVV), kas arī iebilda pret taupības programmu, kuras mērķis bija panākt ES pieprasīto budžeta deficīta iegrožošanu.
Taču atšķirībā no PS Gērta Vildersa vadītā PVV vēlas atteikties arī no eiro.
Tomēr arī Sociālisti uzstāj, ka tālāka pilnvaru nodošana “Briseles tehnokrātiem” ir iespējama tikai gadījumā, ja to referendumā atbalsta vairākums Nīderlandes pilsoņu, un šķiet, ka galēji kreiso eiroskeptiskā nostāja gūst atsaucību vēlētājos.
Kā liecina Morisa de Honda institūta veiktā aptauja, SP varētu iegūt 36 no 150 deputātu vietām, kamēr Rutes pārstāvētie liberāļi var cerēt tikai uz 32 mandātiem. Trešajā vietā ierindojusies PVV, kurai aptauja sola 18 deputātu krēslus, bet ceturtā ir kreisi centriskā Darba partija (PvdA), kas varētu iegūt 16 likumdevēju vietas.
“Ja Sociālistu partija iekļūs valdībā kopā ar vēl vismaz vienu vai divām kreisajām partijām (..), Nīderlande vairs nesekos Vācijai,” sarunā ar AFP atzina Amsterdamas Brīvās universitātes politikas zinātnes pētnieks Andrē Krauvels. “Mēs patiesībā būsim vairāk saistīti ar francūžiem, kas vēlas aktīvāku stimulēšanas plānu.”
Viņam piebalso arī Amsterdamas universitātes politikas zinātnieks Filips van Prāgs: “Ja sociālisti būs koalīcijas valdības sastāvā, mēs noteikti novirzīsimies no Vācijas stingrā kursa.”
Tomēr viņš piebilst: “Nevajag aizmirst, ka SP, lai iegūtu parlamentāro vairākumu, nāksies veidot koalīciju ar citām partijām. Tāpēc viņiem nāksies piekrist kompromisam, un tāpēc viņu manevra iespējas šajā jautājumā ir stipri ierobežotas.”
