Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu noplūdinātāji turpina publiskot elektroniskās deklarēšanas sistēmā iegūto informāciju, šoreiz publiski nododot akciju sabiedrības “Latvijas Autoceļu uzturētājs” (LAU) algu sarakstu.
Cilvēku grupas, kas sevi dēvē par “Ceturtās atmodas tautas armiju” (“4ATA”), līderis Neo piektdienas rītā internetā publiskojis gandrīz 100 lappušu lielu dokumentu un pauž, ka šie skaitļi esot “deserts autovadītājiem”, ko pat īsti komentēt neesot vērts.
Dokumentā atrodamā informācija liecina, ka vairāk nekā 53 LAU darbinieku vidējā mēnešalga pagājušajā gadā pārsniegusi 2000 latu, savukārt 2008.gada nogalē daudzi no viņiem saņēmuši lielas piemaksas, kas decembra bruto ienākumus palielinājušas pat par trim reizēm.
Piemēram, kāda “persona Nr.3” 2008.gada decembrī saņēmusi 13 706 latus, vēl kādam darbiniekam izmaksāti 10 242 lati. Vidējā alga pirmajiem pieciem darbiniekiem pārsniegusi 4000 latu. Savukārt kāda persona, kura, visticamāk, gada vidū no darba atbrīvota, pēdējā mēnesī saņēmusi vairāk nekā 28 tūkstošus latu.
Algas, kas lielākas par 1000 latu, savukārt saņem vismaz 100 LAU darbinieki.
LAU sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Šuberte aģentūrai BNS sacīja, ka publiskoto datu patiesumu LAU nevar ne apstiprināt, ne noliegt, bet, veicot vispārēju uzņēmuma rīcībā esošo datu un publiskotās informācijas salīdzināšanu, tiek pieļauts, ka dati ir patiesi.
Pēc viņas teiktā, lielāko atalgojumu uzņēmumā saņem struktūrvienību direktori un uzņēmuma vadība. LAU kā jebkurā lielā ražojošā uzņēmumā darba algu lielums tiekot noteikts sistēmiski pēc veicamo uzdevumu un atbildības principa – jo lielāka struktūrvienība, tās apgrozījums u.c., jo lielāks atalgojums gan vadītājiem, gan atbildīgajiem speciālistiem.
Komentējot atsevišķas redzamākās atalgojuma pozīcijas, LAU uzsvēra, ka uzņēmumam ir jāpilda gan Darba likumā, gan Darba koplīgumā noteiktās saistības, tādēļ kompānija pieļauj, ka viens no lielākajiem publiskotajos datos redzamajiem maksājumiem ir saistīts ar darba attiecību izbeigšanu, attiecīgi izmaksājot likumā un līgumā noteiktos maksājumus un pabalstus – kompensācijas, neizmantotos atvaļinājumus u.c., kas pienākas, izbeidzot darba attiecības ilggadējam uzņēmuma darbiniekam ar darba stāžu, kas pārsniedz 30 gadu. Pārējie maksājumi, kuri fiksēti gada nogalēs, iespējams, esot saistīti ar attiecīgā perioda rezultātu novērtējumu.
Šuberte pastāstīja, ka pagājušajā gadā, samazinoties ekonomiskajai aktivitātei, uzņēmuma darbiniekiem ir samazināts arī atalgojums. Pērn atalgojums uzņēmumā esot samazināts par apmēram 10 līdz pat 60%. Pēc viņas minētā, lielākais samazinājums ir skāris lielās algas, mazajām algām attiecīgi ir piemērots mazāks samazinājums. Darbinieku alga LAU ir atkarīga no padarītā darba daudzuma, kā arī no tā, vai ir strādāts svētku dienās un naktīs. Šuberte atzina, ka valdes atalgojums, kuru ir noteicis akcionārs saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, ir samazināts par apmēram 60%. 2009. un 2010.gadā uzņēmums turpinot piemērot ierobežojumus valsts kapitālsabiedrības darbinieku darba atlīdzībai, pabalstiem, kompensācijām, prēmijām, izdevumu atlīdzībai un citiem materiālās stimulēšanas veidiem atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Uzņēmumam nav nodokļu parādu valsts vai pašvaldību budžetam, un 2009.gadā LAU nodokļos ir nomaksājis apmēram 13 miljonus latu.
Viņa norādīja – lai gan LAU pieder valstij, to nefinansē no valsts budžeta, un tas nesaņem valsts dotācijas. LAU pilnībā darbojas kā komercuzņēmums, strādājot un konkurējot vietējā un Baltijas autoceļu būves un uzturēšanas tirgū, un LAU strādājošie savu atalgojumu nopelnot, strādājot brīvā tirgus un konkurences apstākļos.
Šuberte paskaidroja – lai uzņēmums varētu sekmīgi konkurēt, darbinieku atalgojuma lielums ir saistīts ar ražošanas apmēru, ievērojot tirgus situāciju. Viņa arī minēja, ka laikā, kad ceļu nozarē bija vērojama ekonomiskā aktivitāte, arī atalgojuma apmērs bija adekvāts situācijai ceļu nozares tirgū un arī pašlaik LAU, sekojot līdzi nozares tirgus tendencēm, pārskatot atalgojuma lielumu.
LAU pārstāve klāstīja, ka uzņēmums nesaskata problēmas attiecībā uz to datu publiskošanu, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir publiski pieejami, tas ir, valsts amatpersonu dati. Taču attiecībā uz uzņēmuma darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas, un viņu datu publiskošanu LAU uzskata, ka, pirmkārt, ir aizskartas fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktās tiesības uz personas datu aizsardzību. Otrkārt, uzņēmumam konkurējot brīvā tirgus apstākļos, jebkura informācija, kas saistīta ar uzņēmuma ražošanu, kur būtisks elements esot informācija par nolīgto speciālistu atalgojumu, ir komercnoslēpums, un tās nesankcionēta izpaušana ir uzņēmuma darbībai traucējošs faktors.
Jau ziņots, ka VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā atrasts drošības caurums, pa kuru triju mēnešu laikā nezināmas personas ieguvušas apmēram 7,4 miljonus dokumentu 120 gigabaitu apmērā. Atbildību par datu noplūdi uzņēmusies cilvēku grupa, kas sevi dēvē par “Ceturtās atmodas tautas armiju” (“4ATA”). Pagaidām nav zināms, kas ir šīs organizācijas cilvēki, jo tās līderis, kurš sevi dēvē par Neo, personību neatklāj.
Ekonomikas policijas pārvaldes esošajā nodaļā, kas nodarbojas ar kibernoziegumu apkarošanu, sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību.
