Ministriju darbinieki arī krīzes laikā saņem lielas algas. “Ceturtās atmodas tautas armijas” šodien atklātie visu ministriju darbinieku ienākumu saraksti liecina, ka pat vispārējās taupības laikā ministrijas darbinieku algām netaupa. Kopumā publicēti 15 ministriju, kā arī Valsts kancelejas darbinieku atalgojumu saraksti. Tajos pirmo reizi atklāti ne tikai darbinieku ienākumi, bet arī konkrēti vārdi un uzvārdi.
To nopludinātājs Neo sociālajā tīklā Twitter atzīst, ka publicētajos datos neplānoti nav aizklāti personu vārdi un uzvārdi. “Oi, nu kā es tā varēju kļūdīties? Ieliku failus ar visiem vārdiem. Neko darīt, acīmredzot šī nedēļa būs pilnās atklātības nedēļa :),” raksta Neo.
Valdības pasludinātais taupības režīms uz ierēdņiem neattiecas
Lai gan pērn valdība vairākkārt uzstāja uz drastisku valsts izdevumu samazinājumu, netaupot ne pensionārus, ne bērnus,
Neo publiskotie dati liecina, ka ministriju ierēdņu treknā dzīve turpinājusies.
Tā, piemēram Finanšu ministrijā (FM) pērn gada nogalē bija vairāki desmiti darbinieku, kuru saņemtais atalgojums pārsniedza 1500 latu, kādam pat sasniedzot 3474 latus.
Arī Valsts kancelejas darbinieku atalgojumam līdzekļus netaupa. Pērn novembrī Valsts kancelejā kopumā 25 darbinieku atalgojums bijis lielāks par 1700 latiem. Savukārt vairākiem darbiniekiem tas pārsniedzis 2000 latu. Savukārt valdības vadītāja Valda Dombrovska (JL) alga uz pārējo ministriju ierēdņu fona nav iespaidīga – pērn gada nogalē viņš par premjerēšanu saņēmis vien 1908 latus.
Labklājības ministrija (LM) vairāk nekā 60 ierēdņiem atalgojumā pērn gada nogalē maksājusi vairāk nekā Ls 1000 mēnesī, savukārt četras amatpersonas valsts budžeta krīzes laikā saņēmušas vairāk nekā Ls 2000, vislabāk atalgotā LM ierēdne pērn gada nogalē mēnesī saņēmusi teju Ls 3000.
Tomēr vienu no lielākajiem atalgojumiem pērnā gada nogalē par spīti krīzei
saņēmusi kāda Veselības ministrijas (VM) darbiniece. Viņai 2009. gada novembrī izmaksāti Ls 8292.
Salīdzinoši taupīgāk pērnā gada nogalē dzīvojuši Izglītības un Zinātnes ministrijas darbinieki. Tikai divas šīs ministrijas ierēdnes atalgojumā saņēmušas vairāk nekā Ls 1500, savukārt 28 ministrijas darbiniekiem maksātas Ls 1000 – Ls 1500 lielas algas. Interesanti, kāda persona, kura ministrijas algu sarakstos parādās tikai vienu reizi – 2009. gada novembrī -, saņēmusi lielāko atalgojumu – Ls 2023.
KM vidējais atalgojums pieaudzis
Kultūras ministrijā (KM) atalgojumiem un piemaksām tērēto līdzekļu kopsumma pērn samazinājusies tikai par aptuveni četriem tūkstošiem latu, taču vidējie ienākumi pat pieauguši.
Pērn gada nogalē KM atalgojumu virs Ls 1500 saņēmušas divas amatpersonas, savukārt 11 KM darbinieki saņēmuši Ls 1000 – Ls 1500 mēnesī. Kāda KM darbiniece pērn decembrī algā saņēmusi pat Ls 3277.
Vidējais atalgojums nav mazināts arī Ārlietu ministrijā (ĀM).
Lai gan pērn ministrija samazinājusi darbinieku skaitu, vidējās algas miistrijas ierēdņiem nav mainījušās. Pērn gada sākumā tie vidēji bija 828 lati, tad līdz augustam, nedaudz svārstoties, uzkāpuši līdz 940 latiem, bet septembrī un oktobrī atkal nokrituši zem 900 latu robežas, novembrī atkal sasniedzot gandrīz to pašu summu, ko gada sākumā, – 832 latus.
Pērn decembrī vislielākais atalgojums šajā ministrijā bijis Ls 3406. Četriem ministrijas darbiniekiem izdevies mēnesī nopelnīt virs Ls 2000, savukārt gandrīz 30 darbinieki atalgojumā saņēmuši vidēji 1500 – 2000 latu.
Iekšlietu ministrija (IeM) darbinieku skaitu pērn samazinājusi līdz 131 darbiniekam, aptuveni par simt latiem nepilna gada laikā samazinājies arī vidējo ienākumu līmenis.
Pērn decembrī ministrijā lielākais atalgojums bijis Ls 2624, vēl viena darbiniece nopelnījusi Ls 2274, savukārt robežās no Ls 1500 līdz 2000 saņēmuši divi ministrijas darbinieki, bet Ls 1000 – 1500 saņēmušas 16 amatpersonas.
Aizardzības ministrijā ierēdņu vidējais atalgojums mēnesī – Ls 1000
Aizsardzības ministrijas (AM) darbinieku vidējie ienākumi pagājušajā gadā joprojām lielākoties bijuši virs tūkstoša latu.
Vidējais ienākumu līmenis ministrijas darbiniekiem zem tūkstoša latu noslīdējis tikai gada otrajā pusē. Pērn janvārī AM darbinieku vidējie ienākumi bijuši 1081 lats, februārī – 1146 lati un arī turpmākajos mēnešos līdz pat jūlijam pārsnieguši 1100 latu. Augustā vidējie AM strādājošo bruto ienākumi bijuši 1031 lats, un tikai septembrī tie noslīdējuši zem tūkstoša – līdz 924 latiem. Oktobrī ministrijas darbinieki vidēji saņēmuši 851 latu, bet novembrī – 872 latus.
Likvidējot ministriju, izmaksā dāsnas kompensācijas
Saistībā ar likvidāciju Bērnu un ģimenes lietu ministrijas ierēdņiem maksātas dāsnas kompensācijas – daži ministrijas ierēdņi 2009.gada jūnijā saņēmuši pat četrkāršu kompensāciju, acīmredzot saistībā ar ministrijas reorganizāciju, funkcijas sadalot starp citām iestādēm.
Vislielāko atalgojumu saņēmusi Bērnu un ģimenes lietu ministrijas valsts sekretāre Iveta Zalpētere – 12 099,23 latus
2009.gada jūnijā, salīdzinot ar 2852,70 latiem mēnesi iepriekš. Viņai darbu izdevies atrast samērā ātri – 2009.gada septembrī viņa iecelta Privatizācijas aģentūras valdē.
Nākamo lielāko atalgojumu saņēma ministrijas Administratīvā departamenta direktore Zigrīda Gorodņicina – 7656,07 latus 2009.gada jūnijā, salīdzinot ar 2360,57 latiem mēnesi iepriekš. Seko ministrijas Plānu un finanšu departamenta direktore Marina Kosareva – 6232,44 lati jūnijā un 2256,46 lati maijā.
Kopumā 2007.gada novembrī Bērnu un ģimenes lietu ministrijā strādāja 81 cilvēks, vidējie ienākumi bija 716,96 lati, kopējais darbiniekiem maksātais atalgojums – 58 074 lati. 2009.gada jūnijā ministrijā strādāja 92 cilvēki, vidējais atalgojums bija 1510,16 lati, kopējie atalgojumam maksātie līdzekļi – 138 935 lati.
