Ekonomiskās krīzes ietekmē Eiropas Savienības (ES) emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā izveidojusies nelīdzsvarotība, jo zemo cenu dēļ nav izdevīgi pārdot brīvās emisiju kvotas, kā rezultātā veidojas liels kvotu pārpalikums.
Neizdevīgo cenu dēļ arī Latvija no piešķirtajām 31,26 miljonu emisijas kvotām 2008.-2012.gadam nav pārdevusi ceturtdaļu.
Eiropas Parlaments (EP) jūlijā atbalstīja priekšlikumu grozīt noteikumus par siltumnīcefekta gāzu emisijas izsolēm. Eiropas politiķi nolēmuši spert šādu soli, jo pēdējā laikā situācija emisiju kvotu tirgū ir pasliktinājusies un emisijas kvotas cena joprojām ir zem 5 eiro (3,51 lata).
Latvijas atbildīgās iestādes izmaiņas atbalsta, jo vēlas sagaidīt lielākas emisijas kvotu cenas, kas nodrošina būtisku finansējuma papildinājumu vides projektiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) aģentūrai LETA skaidroja, ka EP lēmuma projekts izstrādāts, lai uzlabotu situāciju šā brīža emisijas kvotu tirgū, kur emisijas kvotas cena joprojām ir zemas, līdz ar to dalībvalstis nevar gūt vērā ņemamus ienākumus no emisijas kvotu izsolēm un nevar ieguldīt emisijas samazināšanas projektos, savukārt operatori nevar gūt ieņēmumus no emisijas kvotu pārpalikuma pārdošanas, piemēram, lai atpelnītu ieguldītajos emisiju samazinošos un energoefektivitātes uzlabojošos pasākumos.
EP un Padomes lēmums par emisijas kvotu izsoļu laika grafika grozījumiem operatorus neietekmēs. Viņiem emisijas kvotas noteiktā apjomā tiek piešķirtas bez maksas, bet emisijas kvotu iztrūkums viņiem ir jāpērk (izsolēs, tiešā darījumā, biržā). Šī sistēma nemainās no iepriekšējiem emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas periodiem.
EP un Padomes lēmuma pirmā panta grozījumu priekšlikumā, par ko EP balsoja pozitīvi, ir noteikts, ka 900 miljoni emisijas kvotu izsolīšanas tiek atlikta līdz emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas 2019.-2020.gadam, proti, šis apjoms netiks izsolīts 2013.-2015.gadā, bet gan tiks izsolīts 2019.-2020.gadā.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas fiskālās ietekmes novērtējumu augstāku emisijas kvotas cenu var nodrošināt, atliekot noteikta apjoma emisijas kvotu izsolīšanu uz vēlāku laiku. Tādējādi valstis iegūtu lielākus ieņēmumus, pārdodot mazāku apjomu emisijas kvotu. Salīdzinot ar šā brīža emisijas kvotu cenu, valsts pārdodot lielāku apjomu emisijas kvotu, iegūtu mazākus ieņēmumus, skaidroja VARAM. Šobrīd emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ir novērojams liels emisijas kvotu pārpalikums, kā rezultātā emisijas kvotas tirgus cena ir zema. Tiek plānots, – ja EP un Padomes lēmums tiks pieņemts, tad emisijas kvotas cena paaugstināsies. Tādejādi, pat pārdodot mazāku apjomu, Latvija iegūtu vairāk līdzekļu.
ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēma ir galvenais instruments, lai ietekmētu Eiropas rūpniecības radītās emisijas un to izmaksas. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma darbību ES un Latvijā sāka 2005.gada janvārī. Atbilstoši direktīvas nosacījumiem sistēma iedalīta vairākos periodos: 2005.- 2007.gada periods, 2008.- 2012.gada periods, 2013.- 2020.gada periods. Kopš otrā tirdzniecības perioda sākuma 2008.gadā emisijas ir samazinātas par vairāk nekā 10%.
Neraugoties uz emisiju samazinājumu kopš ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas darbības sākuma, sistēmā patlaban ir vērojama būtiska nelīdzsvarotība. Pašreizējā ekonomikas krīze apvienojumā ar ārējiem emisiju samazināšanas kredītiem no tīras attīstības mehānisma, kā arī vairāki regulatīvi noteikumi saistībā ar pāreju uz trešo tirdzniecības periodu ir noveduši pie būtiska kvotu pārpalikuma. Līdz 2011.gada beigām bija uzkrājies 955 miljonus liels kvotu pārpalikums, turklāt tiek prognozēts, ka tas neizbēgami pieaugs. Ņemot vērā to, ka kvotu piedāvājums ļoti pārsniedz pieprasījumu, oglekļa cena ir samazinājusies par aptuveni 30 eiro (21 latu) par tonnu oglekļa dioksīda (CO2) līdz aptuveni 7 eiro (4,9 latiem) par tonnu CO2.
