Lietuvai vajadzētu satraukties par Krievijas premjerministra Vladimira Putina ierosinājumu apvienot bijušās padomju republikas Eirāzijas Savienībā, jo šai idejai var būt ilgtermiņa ģeopolitiskas sekas, otrdien paziņoja Lietuvas Seima deputāts Petrs Auštrevičs, kas ir arī NATO Parlamentārās asamblejas viceprezidents un pašlaik NATO delegācijas sastāvā atrodas vizītē Maskavā.
Lietuvas Seima delegācijas NATO Parlamentārajā asamblejā vadītājs Auštrevičs telefonsarunā ar aģentūru BNS atzina, ka par šo jautājumu runājis otrdien tiekoties ar Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padomes priekšsēdētāju Valentīnu Matvijenko.
“Pats personiski izvirzīju jautājumu par Krievijas premjerministra Putina viedokli par Eirāzijas Savienību. Vai tas nozīmē, ka Krievija pagriež muguru Eiropai un meklē citus svarīgākus partnerus un alternatīvas veidošanu?” jautāja Auštrevičs.
“Matvijenko acīmredzami apzinājās, ko es teicu un pateicās par manis teikto, ka Krievijai, pirmkārt, jāmeklē visas iespējas, ko piedāvā sadarbība ar Eiropu, un tikai tad jārada kādas jauns veidojums,” BNS skaidroja NATO Parlamentārās asamblejas viceprezidents Auštrevičs.
Jau vēstīts, ka Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins septembrī laikrakstā “Izvestija” pauda vēlmi izveidot Eirāzijas Savienību, kurā apvienotos bijušās padomju republikas. Tā bija Putina pirmā ārpolitikas iniciatīva laikā, kad viņš gatavojas nākamgad kandidēt prezidenta vēlēšanās.
“Uzskatu, ka tas ir stratēģiski jauns ierosinājums, kam var būt ilgtermiņa ietekme. Un runa ir ne tikai par ekonomikas lietām. Acīmredzami tiek domāts arī par politiski stratēģisko, kā arī militāro sadarbību. Tādēļ ir pēdējais laiks Lietuvai sākt bažīties un iespējams pacelt šo jautājumu NATO un Eiropas Savienības (ES) līmenī. Mēs runājam par Krievijas kaimiņiem, kas var būt potenciālie tās Eirāzijas Savienības locekļi vai ko tā var ietekmēt,” klāstīja Lietuvas parlamenta deputāts.
Putins piecus mēnešus pirms vēlēšanām, pēc kurām viņš, visticamāk, atgriezīsies Krievijas prezidenta amatā, rakstīja publikācija avīzē “Izvestija”, ka jaunā savienība veidosies no jau pastāvošas Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas muitas ūnijas, kas no nākamā gada likvidēs visas barjeras preču, kapitālu un darbaspēka kustībai starp šīm valstīm. Tomēr Putins, kurš savulaik nosauca PSRS sabrukumu 1991.gadā par “20.gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu”, “Izvestija” rakstā paziņoja, ka jaunais projekts neatgādinās Padomju Savienību, tomēr uzsvēra, ka “spēcīgāka integrācija uz jaunas politiskās un ekonomiskās bāzes un jauna vērtību sistēma ir mūsu laikmeta nepieciešamība”.
Auštrevičs atklāja, ka Maskavā tika runāts arī par NATO plāniem izveidot pretraķešu aizsardzības sistēmu, kas, kā skaidroja Lietuvas parlamentārietis, Krievijā izraisa pretrunīgu reakciju.
“Krievijas politiķi joprojām šo sistēmu uztver kā draudu Krievijai, kas mazinās Krievijas aizsardzības potenciālu, arī stratēģiskā bruņojuma jomā,” skaidroja Auštrevičs. “Tomēr NATO nevar uzticēties citu valstu aizsardzības sistēmām, tai nepieciešama sava aizsardzības sistēma, un Krievijai ir jāsaprot, ka NATO pašai jāparūpējas pat NATO dalībvalstu aizsardzību. Ir jāsadarbojas ar Krieviju, bet nozīmīgs princips ir aizsardzības sistēmu nošķirtība un neatkarība,” viņš piebilda.
NATO iepriekš ir noraidījusi Krievijas ierosinājumu izveidot atbildības zonas, uz kurām balstoties, Maskava uzņemtos atbildību par dažu kaimiņvalstu aizsargāšanu no naidīgo valstu raķešu uzbrukumiem. Savukārt NATO ierosinājusi izveidot divas neatkarīgas pretraķešu aizsardzības sistēmas, kas savā starpā apmainītos ar informāciju. Tāpat Krievija ir brīdinājusi, ka gadījumā, ja netiks ievērotas tās intereses, tā varētu veikt papildu drošības pasākumus, tostarp pastiprināt bruņojumu.
