Krievijas un Francijas karakuģa iegādes darījums nav bīstams, jo Maskava šo kuģi neizmantos ne pret vienu NATO dalībvalsti, piektdien vizītes laikā Prāgā paziņoja Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs Anderss Fo Rasmusens.
“Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Krievija šo militāro tehniku neizmantos ne pret vienu dalībvalsti, jo Krievija ir NATO partneris,” pēc tikšanās ar Čehijas premjerministru Janu Fišeru sacīja Rasmusens.
“Otrkārt, es varu garantēt, ka NATO ir visi nepieciešamie plāni, lai aizsargātu un aizstāvētu jebkuru dalībvalsti,” viņš teica.
Jau vēstīts, ka Francijas amatpersonas ir paziņojušas, ka Krievija ved sarunas ar Franciju par četru helikopteru bāzes kuģu “Mistral” iegādi, turklāt viens vai vairāki no tiem varētu tikt uzbūvēti Krievijā pēc licences. Ārvalstu mediji vēsta, ka Maskava ir interesējusies par “Mistral” klases kuģu iegādes iespējām arī Nīderlandē un Spānijā.
Pēc ekspertu aplēsēm, viena šāda kuģa iegāde Maskavai varētu izmaksāt līdz pat 500 miljoniem eiro (aptuveni 350 miljoniem latu), un, ja darījums notiks, šī būs pirmā reize, kad kāda no NATO dalībvalstīm piekritusi pārdot Krievijai modernās militārās tehnoloģijas. Francija gan sola, ka “Mistral” Krievijai pārdos bez bruņojuma.
Uz 199 metrus garā “Mistral” iespējams izvietot jūras kājnieku bataljonu, 16 helikopteru un 40 “Leclerc” tipa tanku, divus vai trīs nelielus desanta kuģus un līdz pat 70 transportlīdzekļu. Šis kuģis ir paredzēts bruņoto spēku operācijām piekrastē, un to var izmantot gan miera uzturēšanas un glābšanas misijās, gan cīņā pret pirātismu.
Bažas par iespējamo kuģa iegādes darījumu jau paudušas ASV Aizsardzības ministrijas, Gruzijas, kā arī visu triju Baltijas valstu amatpersonas.
Lai kliedētu šīs bažas, pagājušajā nedēļā Latviju, Lietuvu un Igauniju apmeklēja Francijas Eiropas lietu ministrs Pjērs Lelušs. Vizītes laikā Tallinā viņš paziņoja, ka “Mistral” pārdošana Krievija varētu kļūt par galīgo apliecinājumu tam, ka aukstais karš ir beidzies.
Lai demonstrētu savu solidaritāti, NATO spēki 17.martā Baltijas valstu gaisa telpā iecerējuši rīkot mācības, kurās piedalīsies Francijas, Lietuvas, Polijas un ASV gaisa spēki, kā arī Latvijas un Igaunijas gaisa telpas kontroles centri.
