Katrai ministrijai no sava budžeta ir jāsāk veidot finanšu rezervi 10% apmērā no tēriņiem paredzētā finansējuma.
Kā iepriekš informēja finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), janvārī ministrijas no paredzētā budžeta varēs iztērēt 90% no pieejamā mēneša finansējuma. Atlikušie 10% būs jāiegulda pašas ministrijas izveidotajā stabilizācijas fondā.
Slakteris to nodēvēja par “drošības spilvenu” gadījumiem, ja situācija ekonomikā vēl vairāk pasliktinās, un tāda kārtība valsts pārvaldē būs visu gada pirmo ceturksni.
Valdība arī rūpīgi – katru nedēļu – sekos līdzi budžeta izpildes rādītājiem, no kuriem arī lielā mērā būs atkarīga valsts pārvaldes iestāžu iespēja rīkoties ar finanšu līdzekļiem.
Jau ziņots, ka no šodienas tiek izbeigti visi līdz šim noslēgtie vadības līgumi, kā arī spēkā stājas iepriekš noteiktie algu fonda samazinājumi valsts pārvaldē.
Iestādēm arī būtiski jāsamazina savi iepirkumi un tēriņi.
Kā ziņots, Latvija kopumā varēs saņemt 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu) lielu finansiālo palīdzību, norādīts Ekonomikas un finanšu padomes prezidentūras un Eiropas Komisijas kopīgā paziņojumā par Eiropas Savienības (ES) vidēja termiņa finansiālās palīdzības piešķiršanu Latvijai.
Kā informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa, ES Latvijai plāno sniegt vidēja termiņa finansiālu palīdzību līdz 3,1 miljardam eiro (2,18 miljardiem latu).
Atbalsts tiks sniegts kopā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), kas piešķirs 1,7 miljardus eiro (1,19 miljardus latu), Ziemeļvalstīm – Zviedriju, Dāniju, Somiju un Norvēģiju -, kas kopā piešķirs 1,8 miljardus eiro (1,27 miljardus latu), un Pasaules Banku, kas piešķirs 0,4 miljardus eiro (0,28 miljardus latu).
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehija, Polija un Igaunija kopā piešķirs vēl 0,5 miljardus eiro (0,35 miljardus latu), tādēļ pavisam līdz 2011.gada pirmajam ceturksnim Latvija varētu saņemt 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu).
Finansiālā palīdzība tiks izmaksāta ar nosacījumu, ka tiks īstenota visaptveroša ekonomikas politikas programma. Finansiālās palīdzības un politikas programmas mērķis ir palīdzēt ekonomikai atrisināt īstermiņa likviditātes grūtības, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju un atbalstot pakāpenisku nelīdzsvarotības novēršanu vidējā termiņā, tādējādi atkal nostādot ekonomiku uz stabiliem un noturīgiem pamatiem. Tas arī palīdzēs izpildīt nosacījumus eiro ieviešanai.
Programma balstās uz Latvijas esošā valūtas maiņas kursa piesaistes saglabāšanu, kas būs būtiski svarīgs politikas pamatnosacījums arī nākotnē, tādējādi nostiprinot sistēmisko stabilitāti.
Latvijai būs jānodrošina, lai budžeta deficīts 2009.gadā nepārsniegtu 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 2011.gadā samazinātos līdz 3% no IKP. Atbalsts plašām strukturālām reformām un algu samazināšanai, kas notiks vispirms jau publiskajā sektorā, ļaus atjaunot Latvijas zaudēto konkurētspēju.
