Ministri pirmdien lems par Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, kas paredz mājas pārvaldīšanas maksas un komunālo maksājumu parādus piedzīt pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas, liecina valdības komitejas sēdes darba kārtība.
Grozījumi paredz mainīt likumu, nosakot jaunu prasījumu veidu – prasījumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas, kā arī maksas par komunālajiem pakalpojumiem piedziņu, nepārsniedzot 10% no kopējās uz nekustamo īpašumu gulstošās ķīlas vērtības nekustamā īpašuma izsoles dienā, apmierināmi nākamie uzreiz pēc to darbinieku prasījumu apmierināšanas par darba algu izmaksu, kuri saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu, un ar viņu darba algām saistīto sociālās apdrošināšanas maksājumu apmierināšanas, paskaidrots likumprojekta anotācijā.
Tajā arī teikts, ka tādējādi prasītājs, kura rīcībā ir tiesas nolēmums civillietā par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas, kā arī maksas par komunālajiem pakalpojumiem parāda piedziņu no attiecīgā dzīvokļa īpašnieka un tiesas sprieduma izpildu dokuments, likumā noteiktajā kārtībā ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību varēs atgūt šo parādu pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas.
Turklāt likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu apakšpunktu, nosakot, ka hipotekārajam kreditoram, kuram par labu nostiprināta pirmā hipotēka, ja vien tas nav arī piedzinējs, nebūs jāsniedz tiesu izpildītājam piekrišana par nekustamā īpašuma pārdošanu, ja piedziņa tiks izdarīta par labu prasījumam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas vai maksas par komunālajiem pakalpojumiem piedziņu.
Saskaņā ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas sniegto informāciju problemātisko parādu par pārvaldīšanas maksu un komunālajiem pakalpojumiem vidējais apmērs uz vienu dzīvokli ir 500-1000 latu. Šāda naudas summa ir salīdzinoši neliela pret hipotekārajiem prasījumiem, kas bieži vien veido vairākus desmitus tūkstošu latu.
“Turpretī bieži vien 500-1000 latu ir izšķiroša summa, kuru nesamaksājot komunālo pakalpojumu sniedzējam dzīvojamajai mājai attiecīgo pakalpojumu sniegšana tiks pārtraukta. Tātad, piemēram, siltumenerģijas piegāde šajā apkures sezonā tiks pārtraukta arī tiem dzīvokļa īpašniekiem, kuri savlaicīgi ir norēķinājušies par šo pakalpojumu, radot zaudējumus ne vien viņiem, bet arī būtiski pasliktinot mājas kopējo tehnisko stāvokli. Līdz ar to, paredzot, ka prasījumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas vai maksas par komunālajiem pakalpojumiem piedziņu tiek apmierināti pirms hipotekārajiem prasījumiem, hipotekārajiem kreditoriem nodarītais zaudējums būs samērīgs, salīdzinot ar kopējo sabiedrības ieguvumu,” minēts anotācijā.
No likuma grozījumu pieņemšanas ieguvējas būs dzīvojamo māju pārvaldīšanā un apsaimniekošanā iesaistītās personas: dzīvojamo māju īpašnieki, dzīvokļu īpašnieki, pārvaldnieki, komunālo pakalpojumu sniedzēji, jo dzīvojamās mājas pārvaldnieks dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas vai maksas par komunālajiem pakalpojumiem parāda piedziņas gadījumā iegūtos līdzekļus ieguldīs obligāti veicamo dzīvojamo māju pārvaldīšanas darbību nodrošināšanā. Līdz ar to tiks samazināts parādsaistību apmērs par dzīvojamām mājām piegādāto siltumenerģiju un citiem saņemtajiem pakalpojumiem, kā arī tiks nodrošinātas citas obligātās pārvaldīšanas darbības, kas saistītas ar dzīvojamās mājas uzturēšanu, norādīts anotācijā.
EM uzsver, ka, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, ir būtiski pieaudzis gadījumu skaits, ka dzīvokļa īpašnieki nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem, kas ir saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, kā arī nemaksā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksu. Piemēram, 2009./2010.gada apkures sezonā līdz 19 miljoniem latu ir palielinājies kopējais parādsaistību apmērs par dzīvojamām mājām piegādāto siltumenerģiju. Būtiski ir palielinājies dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas un citu komunālo pakalpojumu parāda kopējais apmērs.
Tas var radīt situāciju, ka daudzās dzīvojamās mājās 2010./2011.gada apkures sezonā netiek sākta siltumenerģijas piegāde, kā arī šajās mājās netiks veikti tādi darbi, kas nepieciešami tās fiziskai saglabāšanai.
Likuma anotācijā arī uzsvērts, ka daudzi dzīvokļa īpašnieki, kuru dzīvoklis ir apgrūtināts ar ķīlu, ļaunprātīgi izmanto spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, nemaksājot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Likums pašlaik paredz, ka no naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtinātu nekustamo īpašumu, vispirms sedzami sprieduma izpildes izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pārdošanu, bet pēc tam hipotekārie prasījumi. Par pārdoto dzīvokļa īpašumu parasti pietiek, lai apmierinātu hipotekāro prasījumu, taču nepietiek, lai segtu prasījumus par pārvaldīšanas maksas, kā arī komunālo pakalpojumu parādu piedziņu. Šādā situācijā daudzi dzīvojamo māju pārvaldnieki nemaz nevēršas pret šādiem parādniekiem tiesā, jo tiesvedība pārvaldniekam radīs tikai papildu izdevumus, bet līdzekļi no dzīvokļa īpašnieka netiks piedzīti.
Par grozījumiem likumā vēl būs jālemj Saeimai.
