Ceturtdiena, 21. augusts
Janīna, Linda
weather-icon
+10° C, vējš 0.26 m/s, ZA vēja virziens
Staburags.lv bloku ikona

Miķelsons savu aizturēšanu saista ar plāniem par 'Latvenergo' nākotni

Bijušais “Latvenergo” vadītājs Kārlis Miķelsons savu apcietināšanu saista ar priekšvēlēšanu cīņām, – informē laikraksts “Neatkarīgā Rīta Avīze”.

“Es uzskatu, ka mana aizturēšana ir daļa no priekšvēlēšanu cīņām un pamatā saistīta ar tālāko “Latvenergo” nākotni, kas, manuprāt, Latvijas ekonomikai ir ārkārtīgi būtiska. Tāpat tieši ar iespējamām norunām ar Starptautisko Valūtas fondu par uzņēmuma privatizāciju,” sacījis Miķelsons.

Bijušais “Latvenergo” vadītājs noliedz, ka viņam vienam vai kopā ar kādu no kolēģiem būtu bijis iespējams nodrošināt labvēlīga lēmuma pieņemšanu uzņēmumiem “Alstom Network Swizerland AG” un “GAMA GŪC Sistemleri Muhendislik ve Taahhut”. Viņš apgalvo, ka nav mantkārīgos nolūkos pieņēmis nekādus lēmumus, kas saistīti ar TEC rekonstrukciju.

Miķelsons piebildis, ka šis jautājums vairākkārt esot skatīts gan uzņēmuma valdē, gan valdībā, gan arī Nacionālajā drošības padomē. “Šis jautājums ir vairākkārt izskatīts Nacionālajā drošības padomē, un tur tika pieņemts lēmums, ka jāiet TEC rekonstrukcijas ceļš. Nacionālā drošības padome tika vairākkārt informēta par to, ka favorīts šajā konkursā ir GAMA,” sacīja Miķelsons.

Viņš norāda, ka ierosinājumā viņu arestēt esot nosaukta naudas summa – 1,3 miljoni eiro. “Vienīgais, ko es varu konstatēt, ka es esmu pārdevis zemi par 571 tūkstoti eiro. Es īsti nezinu, no kurienes šī summa ir radusies, tas arī nevienā brīdī nav bijis paskaidrots. Man nav bijis neviena cita darījuma ārpus darba, kurā es būtu ieguvis lielus līdzekļus, tikai šis, jo es neesmu neko citu pārdevis, tikai zemi,” pauda Miķelsons.

Miķelsons: “Izlasot ierosinājumu par apcietinājuma piemērošanu, es secināju, ka es esmu izdarījis it kā pretlikumīgas darbības, kuru pamatā ir labvēlīga lēmuma pieņemšanas nodrošināšana diviem uzņēmumiem – “Alstom Network Swizerland AG” un “GAMA GŪC Sistemleri Muhendislik ve Taahhut”.

Miķelsons skaidro, ka visas procedūras, kādas ir uzņēmumā, paredz to, ka viņam “vienpersonīgi vai arī kopā ar kādu kolēģi ir neiespējami iespaidot lēmuma pieņemšanu, jo šajā jautājumā ir iesaistīti vairāku kārtu eksperti un vairāku līmeņu lemšana”.

Pamatojoties uz projektu komisijas un konkursa komisijas protokoliem, valde lemj, slēgt vai neslēgt līgumu ar šo uzņēmumu, piegādātāju. Tālāk to uzrauga iepirkumu uzraudzības komisija, un tālāk vēl tajā laikā uzņēmumos pastāvēja uzraudzības padome. Visi līgumi, kuri ir vairāk nekā 550 000 vērtībā, uzņēmumā ir jāsaskaņo ar uzraudzības padomi, lēmumu pieņemšanas gaitu skaidro bijušais “Latvenergo” vadītājs.

Attiecībā uz projektu, kurš ir minēts kā viens no “Alstom” projektiem, runa ir par Pļaviņu HES agregātu atjaunošanu. “Šis stāsts ir ļoti vecs, kas sākās 1996. gadā, kad bija paredzēts, ka hidroagregāti ir jārekonstruē. Šo projektu bija ņēmusies finansēt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Viņi savā procedūrā izvēlējās projekta darba veicēju, un tajā laikā tas bija “Alstom”.

Savukārt GAMA līgumu atbalstīja finanšu ministrs. “Lēmums tika virzīts ļoti lēnām un tika vairākkārt izskatīts uzņēmuma valdē, Ministru kabinetā. Tālāk Nacionālajā drošības padomē, tālāk, tad, kad tika nolemts par līguma slēgšanu ar šo uzņēmumu, iesaistījās finansētājs, Eiropas Savienība un Eiropas Attīstības un rekonstrukcijas banka, kurā līgumu izvērtēja, ja nemaldos, 80 speciālisti un dažāda ranga eksperti, kas šo konkursu uzskatīja par labu esam. Tad, kad tas tika pieņemts, pēc valdes lēma arī uzņēmuma akcionārs, kā to paredz likums. Līgumam vēl bija vajadzīgs saņemt saskaņojumu no Finanšu ministrijas, jo vēl vairāk nekā gadu pastāv kārtība, ka visus līgumus, kur ir lielāki nekā 100 tūkstoši latu, tiem atļauju izsniedz finanšu ministrs. Es neredzu, kādā veidā iespaidot šo lēmumu. Protams, tas, ko es gribu pateikt, uzņēmuma valdei ir tiesības apturēt vai vismaz aizturēt investīciju projektus. No 2000.gada, kopš es strādāju šajā uzņēmumā, līdz 2010. gada 14.jūnijam, kad es biju vēl darbā, praktiski visi valdes lēmumi ir pieņemti tikai uz konsensus pamata. Visos gadījumos, kad ir bijušas vismazākās šaubas, jautājums ir noņemts no darba kārtības, balsojumi nekad nav dalījušies.”

Staburags.lv bloku ikona Komentāri