Bijušais Latvijas energokompānijas “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs amatā atgriezties nevēlas un atkārtoti apliecina, ka lēmumu pieņemšanā “Latvenergo” iesaistīti dažādi cilvēki
Trešdien laikrakstā “Dienas Bizness” (DB) publicētā intervijā, kas tapusi ar advokāta Egona Rusanova starpniecību, Miķelsons klāsta, ka “Latvenergo” divi valdes locekļi nevar tā vienkārši iespaidot kopējo lēmumu.
“Tie nav daži cilvēki, kuri tika iesaistīti lēmuma pieņemšanā. Tajā skaitā arī ļoti nopietni starptautiski konsultanti kā “Fortum Power and Heat Oy.” “Alstom gadījumu” [Zviedrijas uzņēmums “Alstom Power Sweden”, kas saistīt ar Pļaviņu hidroelektrostacijas 4., 5., 7. hidroagregātu rekonstrukciju) un TEC-2 auditēja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) – iepirkumu procesu, ietekmi uz vidi, ekonomiku utt,” viņš norāda.
Saskaņā ar Miķelsona teikto DB vienīgais un svarīgākais blakusapstāklis ir “viena otra personāža attieksme pret projektu kopumā. Kāpēc? Šķeldas bizness! Kam tas pamatā pieder Latvijā? Garantēts noiets, valsts garantēts par tirgus cenām! Nav jau tā, ka es nezinu un nesaprotu, kāpēc notika bļaušana par ar skaidām kurināmu TEC-2 otro bloku. Kas maksā, tas pasūta mūziku.”
Miķelsons vēsta, ka ar “Alstom” paredzēts noslēgt mierizlīgumu, ņemot vērā abu kompāniju pretenzijas. Vienlaikus viņš norāda, ka “TEC-2 otrā kārta nav naivu latviešu un viltīgu turku projektiņš. Aiz tā stāv GE un Siemens, un ERAB. Jūs domājat, GE ir muļķi? Viņi ir mani pārbaudījuši no visām pusēm, to varu dokumentāli pierādīt,” uzsver bijušais energokompānijas vadītājs.
Tāpat viņš apliecina, ka amatā atgriezties nevēlas un pieļauj, ka būs diezgan grūti atrast jauno “Latvenergo”valdes priekšsēdātāju.
Savukārt runājot par plānu pilnībā nodalīt elektroapgādes infrastruktūru no “Latvenergo” koncerna, nododot to Satiksmes ministrijas pārziņā, Miķelsons laikrakstā min, ka ir divi riska momenti – “Latvenergo” aizdevumu līgumu pārskatīšana un Enerģētikas likuma panta atvēršana, kas aizliedz “Latvenergo” privatizāciju.
“Jaunā uzņēmuma spēja investēt infrastruktūrā, tai skaitā Kurzemes lokā, būs faktiski neiespējama bez tarifa celšanas un valsts garantijām. Jums tas liekas reāli? Tarifs grauj mūsu tautsaimniecības konkurētspēju – infrastruktūra vēsturiski liela, patēriņš mazs. Valsts garantijas? Par tām man jums nav jāskaidro, pietiek minēt 2011. gada budžetā paredzēto aptuveni 400 miljonu latu konsolidāciju. Direktīva neliek izvarot uzņēmumu,” viņš klāsta DB, vēršot uzmanību uz tuvojošām vēlēšanām un to, ka, lai atdotu valsts aizdevumu Starptautiskajam Valūtas fondam, kaut kas būs jāpārdod.
Jau vēstīts, ka saistībā ar “Latvenergo” amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām laika posmā no 2006.gada līdz 2010.gada jūnijam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šogad 14.jūnijā sāka kriminālprocesu par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, ko izdarījusi organizēta grupa. Kriminālprocesa ietvaros 15. un 16.jūnijā tika aizturētas astoņas personas, no tām piecas strādāja valsts uzņēmumos “Latvenergo” un “Sadales tīkls”.
KNAB vaino “Latvenergo” amatpersonas un privātuzņēmumu pārstāvjus vairāk nekā 1,13 miljonu eiro (794,2 tūkstošu latu) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Pašlaik atceltās uzņēmuma amatpersonas – valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons un valdes loceklis Aigars Meļķo – atrodas apcietinājumā, un “Latvenergo” valde darbojas nepilnā sastāvā.
“Latvenergo” ir Latvijas valstij piederošs energoapgādes komersants, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī sniedz telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus. “Latvenergo” koncernā ietilpst “Latvenergo” un pieci meitasuzņēmumi – “Augstsprieguma tīkls”, “Sadales tīkls”, “Latvenergo Kaubandus”, “Latvenergo Prekyba” un “Liepājas enerģija”.
