Turpinot cīņu pret trakumsērgu Latvijā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas, trešdien uzsāk un līdz pat maija beigām turpinās trakumsērgas vakcīnu izvietošanu visā Latvijas teritorijā, informē PVD.
Vakcīnu izvietošana sāksies Kurzemes piekrastē un noslēgsies Latvijas austrumu daļā.
Meža dzīvnieku vakcinācijai PVD izmanto novājināta trakumsērgas vīrusa SAD B 19 celmu saturošu vakcīnu “Fuchsoral”, kas iestrādāta zivju miltu, tauku un parafīna maisījuma iekšpusē.
Vakcīnas tiks izvietotas vienmērīgi – 20 līdz 25 vakcīnas uz kvadrātkilometru, arī apdzīvotu vietu tuvumā, tādēļ PVD aicina iedzīvotājus, kuri pamanījuši vakcīnu – brūnganu kubiņu, nedaudz mazāku par sērkociņu kastīti, to neaiztikt, jo meža dzīvnieki sajutīs cilvēku smaržu un ēsmu neēdīs.
Vakcīna nav bīstama ne cilvēkam, ne apkārtējai videi, tomēr, ja cilvēks nonācis tiešā saskarsmē ar vakcīnu (ēsmas iekšpusē tā ir šķidra) – tā nonākusi acīs vai brūcē, jāvēršas pie ārsta. PVD aicina pieaugušos par vakcīnām informēt arī bērnus un lūgt tos nekādā gadījumā vakcīnas neaiztikt. Lai gan vakcīna nav paredzēta suņiem un kaķiem, dzīvnieka veselība, kurš to būs apēdis, apdraudēta netiks.
Vakcīna ir izstrādāta īpaši lapsām un jenotsuņiem, savukārt par mājas dzīvnieku vakcinēšanu jārūpējas to saimniekiem, vienu reizi gadā vakcinējot savu suni vai kaķi pret trakumsērgu. Ja mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks nebūs vakcinējis savu mīluli pret trakumsērgu, un cits dzīvnieks to būs sakodis vai arī mājas mīlulis būs sakodis kādu citu dzīvnieku vai cilvēku, dzīvnieka īpašniekam būs jāsedz visi ar trakumsērgas apkarošanas pasākumiem saistītie izdevumi, to paredz valdības noteikumi par trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtību, kas ir stājušies spēkā 1. martā. PVD norāda, ka nevakcinēta dzīvnieka īpašniekam var nākties šķirties pat no 100 latiem.
Dienests atgādina, ka trakumsērga ir bīstama, neārstējama dzīvnieku un cilvēku veselību un dzīvību apdraudoša infekcijas slimība, kas izplatīta visā Latvijas teritorijā. Trakumsērgas rezervuārs dabā ir savvaļas dzīvnieki, galvenokārt – lapsas un jenotsuņi. Mājdzīvnieki, visbiežāk suņi un kaķi, ar trakumsērgu inficējas pēc kontaktēšanās ar slimiem savvaļas dzīvniekiem. Vienīgais efektīvais trakumsērgas profilakses pasākums ir savlaicīga dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu.
Trakumsērgas izplatība Latvijā pakāpeniski turpina samazināties. PVD 2009. gadā veiktās pārbaudes liecina, ka trakumsērgas gadījumu skaits, salīdzinot ar 2008. gadu, ir samazinājies par 37%, savukārt, salīdzinot ar 2005.gadu, kad PVD uzsāka meža dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu, trakumsērgas gadījumu skaits samazinājies sešas reizes.
2005. gadā konstatēti 421 dzīvnieku saslimšanas gadījumi ar trakumsērgu, bet 2008. gadā tie bijuši 110, bet 2009. gadā 69 gadījumi. Lielākā daļa no pērn saslimušajiem bijuši meža dzīvnieki, pārsvarā – lapsas un jenotsuņi.
Lai arī trakumsērgas gadījumu skaits katru gadu turpina samazināties, tā joprojām ir aktuāla problēma Latvijā, tādēļ PVD divas reizes gadā – pavasarī un rudenī veic meža dzīvnieku orālo vakcinēšanu pret trakumsērgu.
Liela loma trakumsērgas izskaušanā ir mājas dzīvnieku, īpaši to mājas dzīvnieku, kas tiek turēti lauku sētās, vakcinācijai pret trakumsērgu. PVD pārbaudes liecina, ka katrā trešajā no pārbaudītajām dzīvnieku novietnēm saimnieki nebija vakcinējuši suņus un kaķus.
Trakumsērgas apkarošana ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm. PVD izstrādāto trakumsērgas apkarošanas programmu ir apstiprinājusi un līdzfinansē Eiropas Komisija.
