Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī sarunās Berlīnē ceturtdienas naktī vienojās par “kopīgu nostāju” jautājumā par atbalstu parādos nonākušajai Grieķijai, paziņoja Francijas prezidenta kanceleja.
Merkeles un Sarkozī vienošanās kļūs par pamatu diskusijām ceturtdien gaidāmajā eiro zonas ārkārtas samitā Briselē.
Merkeles un Sarkozī sarunās piedalījās arī Eiropas Centrālās bankas prezidents Žans Klods Trišē. Sīkākas ziņas par Merkeles un Sarkozī “kopīgo nostāju” netiek sniegtas.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu trešdien brīdināja, ka eiro zona ir nonākusi “ļoti nopietnā situācijā” un, ja tā nespēs atrisināt savu parādu krīzi, tas izraisīs smagas sekas globālā mērogā.
“Nevar lolot nekādas ilūzijas, situācija ir ļoti nopietna. Tā prasa reakciju, jo pretējā gadījumā negatīvas sekas būs jūtamas visā Eiropas Savienībā (ES) un ārpus tās,” teikts Barrozu paziņojumā.
EK šefs pieprasīja, lai ceturtdien gaidāmajā ārkārtas samitā eiro zonas valstu līderi vismaz paziņotu plānu, kā padarīt Grieķijas parādu ilgtspējīgu. Turklāt, pēc viņa teiktā, ir jāpaziņo nosacījumi privāto kreditoru dalībai Grieķijas jaunajā glābšanas programmā, kā arī papildu pilnvaras, kādas tiks piešķirtas tā dēvētajam eiro zonas glābšanas fondam.
Par situācijas nopietnību brīdināja arī Francijas ārlietu ministrs Alēns Žipē. “Mums noteikti jāatrod risinājums, lai izbeigtu starptautiskas spekulācijas un stabilizētu eiro zonu .. Ja šī eiro zona sabruktu, tā būtu katastrofa,” sacīja Žipē.
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) trešdien pieprasīja, lai eiro zonas līderi nekavējoties īstenotu iedarbīgākus pasākumus, kas liegtu vairāku eiro zonas perifērijas valstu parādu problēmām pārsviesties uz visas ES ekonomiku.
Francija vēlas, lai samitā tiktu sūtīts “spēcīgs vēstījums” Grieķijas atbalstam, savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien paziņoja, ka nevajadzētu lolot cerības par to, ka samits būs panaceja un tajā tiks rasti “iespaidīgi risinājumi” Grieķijas krīzei.
Lai samazinātu Grieķijas parādu nastu, sagaidāms, ka eiro zonas līderi samitā apstiprinās otro palīdzības paketi Grieķijai, kā arī noteiks zemākas procentu likmes un pagarinās atmaksas termiņus jau piešķirtajiem palīdzības aizdevumiem.
