Vācijas kanclere Angela Merkele un ASV prezidents Baraks Obama
telefonsarunā ceturtdien vienojušies, ka Krievijas rīcība Ukrainas
austrumos “nevar palikt bez sekām”, paziņoja Vācijas valdības preses
pārstāvis Štefens Zeiberts.
Abi līderi pauduši satraukumu par informāciju par “Krievijas karavīru
un Krievijas militāro iekārtu parādīšanos” Ukrainas austrumos, sacīja
Zeiberts.
“Kanclere un prezidents bija vienisprātis, ka šāda uzvedība nevar palikt bez sekām,” piebilda preses sekretārs.
Vašingtonā Obama par sarunām ar Merkeli sacīja: “Mēs bijām
vienisprātis, ja arī kādreiz būtu bijušas šaubas par to, ka Krievija ir
atbildīga par vardarbību Ukrainas austrumos, – vardarbību iedrošina
Krievija, separātisti tiek apmācīti Krievijā, viņus apbruņo Krievija,
viņus finansē Krievija.”
Merkele jau iepriekš paziņoja, ka ES līderi samitā sestdien spriedīs par jaunām sankcijām pret Maskavu.
Arī Vašingtona apliecinājusi, ka tā domā par jaunu sankciju noteikšanu Krievijai, bet Valsts departamenta preses sekretāre Džena Psaki apliecināja, ka šīs iespējas tiks jaunnedēļ apspriestas NATO samitā.
Krievijas karaspēka regulārās daļas trešdien iebruka Ukrainas teritorijā un ieņēma Novoazovskas pilsētu Azovas jūras piekrastē, paziņojusi Kijeva un rietumvalstis.
NATO augsta ranga amatpersona ceturtdien atzina, ka Krievijas karavīru skaits Ukrainā “krietni pārsniedzis tūkstoti”.
Krievijas regulārās armijas karavīri atbalsta krievu algotņu un viņu vietējo līdzskrējēju bandas, cīnās kopā ar tām un to rindās, viņš piebilda.
Kad pirmdien Doņeckas apgabalā Ukrainas bruņotie spēki sagūstīja
desmit Krievijas armijas desantniekus, Maskava skaidroja, ka tās
karavīri Ukrainas teritorijā esot “nejauši” iemaldījušies.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu
par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt
par “zaļajiem cilvēciņiem”. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš
sākotnēji noliedza Krievijas līdzdalību, vēlāk atzina, ka Krimas
notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū
Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu
ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem,
Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
