Baltijas reģionā ir jāizveido tāda infrastruktūras sistēma, lai
saistībā ar Krievijas aktivitātēm varētu nekavējoties reaģēt, šodien pēc
tikšanās ar Latvijas Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) sacīja
Vācijas kanclere Angela Merkele.
Merkele pauda izpratni, ka Latvijas un arī pārējā Baltijas reģiona
iedzīvotāji ir nobažījušies par drošības situāciju saistībā ar Krievijas
aktivitātēm Ukrainā. “Mums jārada visi priekšnoteikumi, lai tajā
gadījumā, ja Latvijai būs nepieciešams NATO partneru atbalsts, varētu ātri reaģēt,” teica Merkele.
Vācijas politiķe uzsvēra, ka NATO 5.pants par sabiedroto palīdzību gadījumā, ja tiek apdraudēta viena no dalībvalstīm, nav tikai vārdi, bet
sekos reāla rīcība. Tāpēc pašreiz būtu jāpastiprina manevri, lai
nepieciešamības gadījumā sabiedroto spēki būtu gatavi reaģēt. “5.pants
nav teorētiska vienošanās. Tā ir vienošanās, kas vajadzības gadījumā ir
jāīsteno, mums ir jāgatavojas uz to,” uzsvēra Vācijas kanclere.
Patlaban nebūtu runa par ilgtermiņa kaujas vienību stacionēšanu, bet gan sadarbības stiprināšanu citos veidos, izteicās Merkele.
Straujuma sarunas laikā uzsvērusi, ka Latvijai nepieciešama ilgstoša
sabiedroto klātbūtne un ka tā varētu realizēties kā manevri un
infrastruktūras stiprināšana. Viņa pauda gandarījumu, ka Merkele
apliecinājusi, ka NATO vajadzības gadījumā palīdzēs Latvijai.
Jau ziņots, ka pēc Krimas aneksijas un militārā konflikta Ukrainā
aktualizējies jautājums par pastāvīgas NATO spēku klātbūtnes
palielināšanu Austrumeiropā.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainai piederošajā Krimas pussalā,
NATO valstis šogad palielināja Baltijas valstu gaisa telpā patrulējošo
lidaparātu skaitu. Patlaban Baltijas valstu gaisa telpā patrulē kopumā
12 iznīcinātāji – četri no Polijas, četri no Lielbritānijas un četri no
Dānijas.
Savukārt Latvijā aprīļa beigās ieradās ASV gaisa desanta rota
no ASV armijas Eiropā 173.kājnieku brigādes vienības, lai piedalītos
rotējošā mācību procesā, un uzturēsies Latvijā vismaz līdz šā gada
beigām. Rota izvietota Ādažu bāzē. ASV desantnieki ieradušies arī
pārējās Baltijas valstīs un Polijā.
Jūlija beigās aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis aģentūrai LETA
uzsvēra, ka lielāka skaidrība par NATO spēku izvietošanu Latvijā būs
zināma Velsas samitā. Šobrīd jau vairākus mēnešus Ādažu bāzē izvietota
ASV desantnieku vienība un šobrīd ir diskusijas par to, kuras valstis
varētu nosūtīt savus spēkus uz Latviju.
“Šis sasaistās ar jautājumu, kuru plānots apspriest Velsas samitā,
kad plānots apstiprināt priekšlikumus par to, kādā veidā NATO klātbūtne
tiks turpināta Baltijas reģionā. Tajā pašā laikā Latvija
risina jautājumu ar vairākām valstīm, kuras rotācijas kārtībā varētu
būt nākotnē Latvijā. Kādā veidā sabiedroto spēki atrastos Latvijā, būs
atkarīgs no samitā pieņemtajiem lēmumiem par NATO klātbūtnes
palielināšanu Baltijas reģionā,” norādīja aizsardzības ministrs.
