Koalīcijas partijas varētu turpināt meklēt kandidātus vakantajam ārlietu ministra amatam, bet veselības ministra un tieslietu ministra pienākumus rotācijas kārtībā varētu pildīt jau esošie ministri, apstiprināja partijas “Jaunais laiks” (JL) Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.
Zaķis skaidroja, ka ārlietu ministra darbs ir saplānots jau ilgu laiku uz priekšu un šajā amatā tomēr vajadzētu būt pilntiesīgam ministram.
Zaķis atzina, ka ar Valsts prezidentu varētu saskaņot, lai ministram, ja viņš nāk no diplomātiskā dienesta, pēc ministra pilnvaru termiņa beigām būtu iespējams atgriezties atpakaļ diplomātiskajā dienestā. Ja minētais priekšlikums tiks akceptēts, tad ārlietu ministra amatam varētu tikt virzīts Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis.
JL priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa informēja, ka minētais ierosinājums tiks pārrunāts jau nākamajā koalīcijas kopsēdē, taču esot jārēķinās, ka pēc gadījuma, kad amatā netika apstiprināts ģenerālprokurors Jānis Maizītis, ministru amata kandidātiem varētu būt lielas šaubas, vai viņi tiešām saņems Saeimas vairākuma atbalstu un vai neatkārtosies līdzīgs scenārijs.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norādīja, ka ZZS pagaidām nemeklēs nevienu ministru amata kandidātu, bet sagaidīs oficiālu premjera viedokli. “Mums saistošs ir tikai premjera viedoklis,” norādīja Brigmanis.
Reklāma
Plānots, ka vakanto ministru pienākumus varētu uzticēt jau esošajiem ministriem un iecelt ministrijās parlamentāros sekretārus. Ministru pienākumi jāuztic ministriem, jo parlamentārajiem sekretāriem nav tiesību piedalīties Ministru kabineta darbā kā pilntiesīgiem ministriem, taču viņi ir otras augstākās politiskās amatpersonas.
Kā ziņots, valdošajai koalīcijai jau ilgāku laiku nesekmējas atrast kandidātus un vienoties par vakantajiem ministru amatiem. Šonedēļ pēdējā brīdī no kandidēšanas uz ārlietu ministra amatu atteicās Ārlietu ministrijas politiskais direktors Andris Razāns.
Ministru amatiem pēc tam tika piedāvāti jauni kandidāti, taču tika secināts, ka nevienam no tiem pagaidām nav izredžu tikt apstiprinātiem ministru amatos. “Ja valdība mēnesi ir strādājusi bez ministriem, tad var strādāt arī tālāk,” izteicās Āboltiņa.
ZZS tieslietu ministra amatam pieteica Auces mēru Gintu Kaminski (LZS), taču viņa kandidatūru neatbalsta pērējās koalīcijas partijas. “Es cienu ZZS neatlaidību, publiskajā telpā nosaucot kandidātus, taču, visdrīzāk, šis kandidāts netiks uzskatīts par nopietnu pretendentu,” sacīja Āboltiņa.
Lai arī premjers Valdis Dombrovskis (JL) apstiprināja, ka viens no ārlietu ministra amata kandidātiem varētu būt bijušais diplomāts Aivis Ronis, viņa kandidatūru neatbalsta ZZS un arī atsevišķi JL deputāti.
Saeimas kuluāros kā tieslietu ministra amata kandidāts ir izskanējis arī advokāta Laura Liepas vārds, žurnālistiem atzina “Pilsoniskās savienības” (PS) frakcijas vadītāja Anna Seile. Asi iebildumi pret Liepas virzīšanu tieslietu ministra amatā esot ZZS, jo viņš it kā pārstāvējis Ventspils mēra Aivara Lemberga oponenta Oļega Stepanova intereses.
