Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs pirmdien vizītes laikā Polijā paziņojis, ka Krievijas enerģētikas projekti nav un netiks politizēti, bet attiecību uzlabošanai abu valstu starpā nepieciešams atrisināt vēsturiski pretrunīgos jautājumus, piemēram, Katiņas slaktiņa vēsturisko interpretāciju.
“Tik tiešām valda uzskats, ka praktiski visi Krievijas enerģētikas projekti ir politizēti, ka Krievija vēlas uzsēdināt uz savas enerģētikas adatas visu Eiropu, bet pēc tam to izmantot, lai iegūtu politiskas priekšrocības. Jūs zināt mūsu pozīciju. Mēs uzskatām, ka tās ir pilnīgas muļķības,” preses konferencē Varšavā skaidroja Medvedevs.
Krievijas puse uzskata, ka attīsta “labsirdīgas, atvērtas un abpusēji izdevīgas enerģētikas attiecības ar visām Eiropas valstīm, ieskaitot tās, ar kurām ir vienota cauruļvadu sistēma [ar Krieviju]”, piebilda Krievijas prezidents.
“Pēdējā laikā mēs spējām pieņemt virkni vienotu lēmumu. Saistībā ar gāzi bija sarežģītas sarunas, īpaši izpildot ES direktīvu noteikumus, bet mēs atradām pilnībā saprātīgu risinājumu – ceru, ka tā būs arī turpmāk,” uzskata Medvedevs.
Tāpat Medvedevs pauda viedokli, ka Krievija būtu ieinteresēta Polijas teritorijā esošo lielo enerģētikas projektu privatizācijā, bet tas var attīstīties “tikai abpusējas uzticības un abpusēji izdevīgas pieejas” gadījumā.
Medvedeva vizītes mērķis ir ne tikai veidot Krievijas un Polijas enerģētiskās sadarbību, bet arī atrisināt vēsturiskās pretrunas, tādējādi iezīmējot attiecību uzlabošanos abu valstu starpā.
“Mūsu vēsturi veido traģiski notikumi, kuros cieta milzīgs skaits cilvēku – ne tikai poļi, bet arī milzīgs skaits mūsu valsts pilsoņu cieta tieši represiju laikā. Tieši par šo jautājumu mums pamatīgi un maksimāli nopietni jātiek skaidrībā. Mēs turpināsim runāt par šo tēmu un esmu pārliecināts, ka galu galā būs iespējams atrisināt visatšķirīgākās grūtības, kas ir mūsu attiecībās,” pēc sarunas ar Polijas prezidentu Broņislavu Komorovski žurnālistiem teica Medvedevs.
Medvedevs uzsvēra, ka tas neaprobežojas ar “Katiņas nozieguma” vēsturisko iztirzāšanu. “Mums kopumā jānosaka vienota vēsturiskā patiesība arī par traģiskajiem notikumiem daudz senākā vēsturē,” teica Medvedevs.
Pirmdien un otrdien Krievijas prezidents atrodas vizītē Polijā. Vizītes laikā bez Katiņas nozieguma un enerģētikas jautājumu apspriešanas, plānots runāt arī par tirdzniecības sadarbības iespējām un NATO – Krievijas kopīgā pretraķešu aizsardzības projekta izstrādes gaitu.
Termins “Katiņas noziegums” nozīmē gandrīz 22 tūkstošu Polijas pilsoņu nošaušanu 1940.gada aprīlī un maijā, kuri bija ieslodzīti dažādās PSRS Iekšlietu tautas komisariāta nometnēs un cietumos. Katiņa ir tikai viena no vairākām vietām, kur tika nošautas padomju gūstā esošās Polijas militārpersonas, bet tieši šeit 1943.gadā pirmoreiz tika atrasti viņu masu kapi.
Novembra beigās Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome atzina, ka poļu virsnieku nošaušana Katiņā notikusi pēc Staļina un citu toreizējo Padomju Savienības vadītāju tieša rīkojuma.
Jau vairākus gadus Krievijas un Eiropas valstu starpā izceļas strīdi par naftas un gāzes piegādēm. 2006.gada vidū Krievija pārtrauca naftas piegādes pa cauruļvadu “Družba” uz Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmumu Lietuvā. Lai gan oficiāli pārtraukšana tika saistīta ar cauruļvada remontu, novērotāji uzskata, ka piegādes tika pārtrauktas, jo uzņēmums tika pārdots Polijas kompānijai “PKN Orlen” nevis Krievijas uzņēmumiem.
Savukārt jūnijā Krievija nenomaksātu parādu dēļ samazināja Baltkrievijai piegādātās gāzes daudzumu, tādējādi cieta arī Polija, Lietuva un Vācija.
Bet pagājušajā nedēļā, kad no dalības konkursā par jaunās Lietuvas atomelektrostacijas būvniecību atteicās Dienvidkorejas uzņēmums KEPCO, vairāki analītiķi uzskatīja, ka Krievija ir iebiedējusi Dienvidkoreju, lai Baltijas valstis un Polija neiegūtu enerģētisko neatkarību no Krievijas.
