Latvijā malkas cena šogad cēlusies par 50- 55%, galvenokārt augošā pieprasījuma dēļ un dārgākas ir arī akmeņogles, pirmdien raksta laikraksts “Dienas Bizness” (DB).
Galvenie iemesli ir koksnes eksporta pieaugums un jaunas granulu rūpnīcas, kā arī aizvadītā bargā ziema, DB norādīja aptaujātie uzņēmēji, kas nodarbojas ar malkas piegādi. Ogļu cenu audzē transporta izmaksas.
Latgalē šogad malkas cena ir ap 14 – 14,5 latiem par kubikmetru, bet Kurzemē tā sasniedz pat 15 – 16 latus kubikmetrā, DB pastāstīja “Stiga RM” valdes loceklis Andris Ramoliņš.
Cenu atšķirība saistīta ar loģistikas izmaksām – Kurzemē ir ostas, no kurām arvien pieaugošos apjomos eksportē apaļkokus, malku un citus kokmateriālus, no Latgales vest uz ostām ir dārgāk, vairāk paliek vietējā tirgū.
Tomēr arī Latgalē krāšņu un kamīnu īpašniekiem kurināmā cenu audzē vairākas jaunatvērtas ražotnes, kas pārstrādā kokus šķeldā un granulās. To, ka eksporta apjomi aug, DB apliecināja arī Saldus uzņēmumā “Gude”. Saldenieki vietējā tirgū nepārdod neko, eksportējot ap 1000 kubikmetru mēnesī. Pērnā gada līmenī cenas gan saglabājis Kurzemes uzņēmums “Mans – 1”, kas beramo kubikmetru žāvētas malkas tirgo par 16 latiem, bet nežāvētu – par 12 latiem.
Pašvaldības iepirkumu konkursos bieži dod priekšroku “Latvijas valsts mežu” (LVM) piedāvājumam, jo tas esot izdevīgākais, DB apgalvoja vairākās pašvaldībās. Iepērkot kubikmetru apaļkoku, cena ir ap 14 latiem par kubikmetru, bet zāģēšanai un skaldīšanai pašvaldības izmanto tā sauktos simtlatniekus.
Vēl izdevīgāk būtu pirkt cirsmas un izstrādāt pašiem, taču birokrātija ir pārāk sarežģīta, atzīst pašvaldībās. Tomēr privātpersonām iegādāties malku LVM nav izdevīgi, jo te noteikts minimālais iegādes apjoms, kas privātpersonai bieži ir par daudz. LVM arī nevar izvairīties no PVN iekļaušanas cenā, savukārt privātie piegādātāji, pārdodot “no rokas”, bieži nodokļus apiet. Sludinājumu portālā ss.lv, neprasot kvīti, kubikmetru malku Rīgā var iegādāties arī par 10 latiem, pārliecinājās DB.
Ogļu cenas Latvijā augušas aptuveni par 20 latiem tonnā, DB apliecināja gan lielāki, gan mazāki torgotāji. Ogļu cenu pieaugumu noteikuši galvenokārt augošie dzelzceļa tarifi, DB apgalvoja vairumtirgotāji. Pirms gada ogles varēja nopirkt atkarībā no kvalitātes par 72 – 80 latiem tonnā, bet šogad cenas kāpušas līdz 90 – 95 latiem par tonnu, pastāstīja “Brikos”. Savukārt privātpersonām sijātas ogles 40 kilogramīgos maisos tirgo vairākas mazas firmas, un šādu ogļu cena ir pat 112 lati par pustonnu.
