Mākslas skolu aizstāvju protesta akcijā “Pastaiga 2” pirmdien pulcējušies simtiem cilvēku – gan pašreizējie, gan bijušie skolu audzēkņi, pasniedzēji un citi.
Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš minēja, ka gājienā bija pieteikti 1500 dalībnieki, un pēc viņa aplēsēm visi arī ir ieradušies. “Dīvaini, ka jāiet šādās akcijās. Mēs esam domājoši un radoši. Ja kompetenti cilvēki nezina atbildes uz jautājumiem, ir jājautā iesaistītajām pusēm. Mēs gaidījām, ka viņi nāks pēc padoma, bet nenāca,” sacīja rektors.
Protestētāji tur plakātus: “Dombrovska valdība grib nogalināt Tavu sapni mācīties mākslas skolā”, “Sarmītei laiks sekot Lindas pēdās!”, “Sarmīt, tava vieta ir mūsu pusē!”. Ir arī poētiskāki saukļi: “Kur vilks, kā vilks, kāpēc vilks, kas vilks? Uz mežu vilks, ar ragaviņām vilks, jo naudas nav”. Gājiena dalībnieki nes arī dažāda veida improvizētas skulptūras, piemēram, no papīra izveidotu lāča skulptūru.
Gājienā piedalās arī citu augstskolu studenti, piemēra, kāds nes plakātu: “Arī biologi atbalsta mākslu!”
Savukārt Latvijas Mākslas akadēmiju, no kuras gājiens sākās, rotā milzīgs uzraksts “Katru desmito nošaut?” un “Nākamās griezīsim galvas un rokas”.
Īsu brīdi protestētāji apstājās pie Raiņa pieminekļa, kur izsauca dažādus saukļus. Gājienu pavada bungu rīboņa, vālīšu sišana un sporta līdzjutēju taurīšu skaņas.
Pēc tam gājiens devās tālāk uz valdības ēku Brīvības ielā, kur valdība tiek izsvilpta. Gluži kā hokeja spēlēs un citās sporta aktivitātēs, pūlis ir pozitīvi uzlādēts un gaida iznākam kādu no valdības pārstāvjiem, novēroja portāls “Delfi”.
Viena no protestētājām, vidusskolniece Laima portālam “Delfi” atzina, ka, uzzinot par budžeta samazināšanu mākslas skolām, jutusies ļoti sašutusi. Viņa piedalās gājienā, jo cer, ka nākamgad varēs sākt apgūt iecerēto specialitāti.
Savukārt vairākas LMA pasniedzējas atzina: “Vilks nevelk savu amatu.” Viņas norāda, ka nav jābūt augstākās matemātiskai izglītībai, lai sapratsu, ka samazinājums ir nāve mākslas augstskolām.
Neilgi pēc gājiena ierašanās pie MK ēkas pie protestētājiem iznāca kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (V), kura pastāstīja, ka esot vienojusies ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), ka samazinājums mākslas skolām nebūs lielāks kā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošajām augstskolām. Protestētāji aicināja ministri nosaukt konkrētu skaitli un budžeta vietas, taču Ēlerte no atbildes izvairījās, jo gala lēmumu apstiprināšot pirmdien valdības ārkārtas sēdē.
Pēc ministres aiziešanas mītiņotāji diriģenta Romāna Vanaga vadībā dziedāja “Gaismas pili”.
Pēc vairāku dziesmu skandēšanas protestētājus uzrunāja arī Latvijas studentu apvienības prezidents Edvards Ratnieks. Viņš norādīja, ka budžeta samazinājums augstākai izglītībai vispār nav pieļaujams, jo valdības iepriekš pieņemtie un parakstītie dokumenti paredz citas apņemšanās. “Ja valdība neatbalstīs mūs, studentus, mēs atgriezīsimies šeit divreiz lielākā skaitā,” sacīja studentu pārstāvis.
Pēc tam protestētāji ar saukli: “Atdodiet mums mācībām paredzēto naudu, saņemties, strādājiet, nedariet sev kaunu!” devās atpakaļ uz LMA, tā arī nesagaidot valdības vadītāja Dombrovska iznākšanu.
Portāls “Delfi” novēroja, ka starp protestētājiem ir arī partijas “Visu Latvijai!” pārstāvis, Saeimas deputāts Jānis Dombrava ar domubiedriem.
Jau vēstīts, ka Latvijas Mākslas augstskolu asociācija, kas apvieno Latvijas Mākslas akadēmiju, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un Latvijas Kultūras akadēmiju, iebilst pret valdības lēmumu par valsts apmaksāto studiju vietu skaita augstskolās samazināšanu. Valdības lēmums paredz uz tā rēķina Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā ietaupīt 600 000 latu, bet Kultūras ministrijas budžetā – 400 000 latu.
Asociācija norāda, ka, salīdzinot IZM un KM pakļauto augstskolu skaitu, uzkrītoša ir ietaupāmās naudas disproporcija. Par 400 000 latiem samazinot valsts dotēto budžeta vietu skaitu KM pakļautajās augstskolās, principā tiktu sagrautas spēcīgākās humanitārās zinātnes un mākslas pārstāvošās augstskolas Latvijā, kuras jau tagad ir ne tikai starptautiski konkurētspējīgas izglītības kvalitātes garants minētajās jomās Latvijā, bet veido mūsu valsts kultūras identitātes kodolu, norāda LMAA.
Šāds samazinājums kultūras un mākslas augstākajā izglītībā faktiski nozīmē to, ka šogad studijas par budžeta līdzekļiem uzsāks par 60% vai par 149 studējošiem mazāk nekā iepriekšējos gados, norāda augstskolu pārstāvji.
“Tomēr visnekompetentākais bija šo samazinājumu pamatojums – “samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās tiek realizētas dublējošas programmas”, vienlaikus nespējot pamatot, kuras tieši studiju programmās šobrīd dublē Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija un Latvijas Kultūras akadēmija, un kāpēc par šo dublēšanu, ja tādu veic citas augstskolas būtu jāsoda tieši tās augstskolas, kurām kultūras un mākslas augstākās izglītības programmas ir to pamatdarbības veids,” teikts LMAA paziņojumā.
Jau ziņots, ka valdība otrdien vienojusies par šī gada budžeta papildu 50 miljonu latu konsolidācijas pasākumiem, par kuriem saņemtas “pozitīvas indikācijas” no starptautiskajiem aizdevējiem, un jau martā Latvijā varētu ierasties aizdevēju misija. Konsolidācija galvenokārt notiks uz nodokļu palielināšanas rēķina, tai skaitā atceļot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi dabasgāzei mājsaimniecībām, bet valsts pārvaldes izdevumu “apcirpšana” arī šoreiz būs mazāka nekā sākotnēji plānots.
