Bijušajam ģenerālprokuroram Jānim Maizītim joprojām nav izteikts neviens darba piedāvājums, un viņš patlaban atpūšas, pastāstīja prokuratūras ārējo sakaru koordinētājs Andrejs Vasks.
Maizītis iepriekš bija izteicies, ka mājās gan viņš negribētu sēdēt un labprātāk strādātu valsts labā, tomēr pieļāva arī iespēju doties izdienas pensijā. Pagaidām nekādus lēmumus par savu turpmāko nākotni Maizītis neesot pieņēmis.
Bijušais ģenerālprokurors arī neesot izteicis vēlmi izpirkt kādas dāvanas, ko desmit gadu laikā saņēmis no dažādu valstu kolēģiem. Viņam arī nepienākas nekādas sociālās garantijas, pametot šo amatu.
Pirmdien, 10.maijā, Maizītim bija pēdējā diena ģenerālprokurora amatā, un viņš bija sapulcinājis ļoti daudzus prokuratūras darbiniekus, lai pateiktu “katram personīgi un visiem kopā paldies” par kopā paveikto desmit gadu laikā, kopš viņš veic ģenerālprokurora pienākumus.
Savam kolektīvam viņš bija sarūpējis krāšņu koncertu, kurā uzstājās slavenās operdziedātājas Sonora Vaice un Kristīne Zadovska, kā arī vīru kopa “Vilki”.
Savukārt Maizītim daudz pateicības vārdu un ziedu klēpju dāvināja viņa kolēģi gan no Rīgā izvietotajām prokuratūrām, gan no reģioniem.
No Maizīša atvadīties bija ieradies arī Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kurš uzsvēra, ka viņam Maizītis neasociējas ar pensionāru, tādēļ šo pasākumu neuzskata kā atvadas.
“Neatkarīgi no tā, kādā statusā vai amatā mēs tevi redzēsim, tas nebūs kluss makšķernieks upes malā, bet jurists, ar ko kopā strādāsim,” tā par Maizīša nākotni izteicās Bičkovičs.
Par ilggadēju sadarbību un ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā Maizītim tika pasniegts Augstākās tiesas Atzinības raksts, kas ir augstākais šīs iestādes apbalvojums un ārpus AT daudziem nav nemaz pasniegts.
Maizītis savā īsajā uzrunā uzsvēra, ka viņš neaiziet pensijā un uzskata, ka prokuratūra ir stabila un stipra, paužot pārliecību, ka arī turpmāk tā saglabās savu neatkarību.
Viņš arī atzina, ka šis desmit gadus garais dzīves posms ir bijis visgrūtākais un visatbildīgākais un to sajutuši vien viņa tuvākie cilvēki.
Maizītis uzrunu sāka ar pateicības vārdiem saviem pirmajiem darba audzinātājiem, kuri mācījuši izmeklēšanas metodes, paldies tika teikts arī Cēsu kolēģiem. Maizītis arī atminējās laiku gandrīz pirms desmit gadiem, kad pēc Saeimas balsojuma par iecelšanu ģenerālprokurora amatā viņš ļoti uztraucies stāvējis prokuratūras kolektīva priekšā.
Maizītis atzina, ka viņam nav jākaunas par to, ko paveicis šo desmit gadu laikā, lai gan katram jau esot savs priekšstats par to, kādam jābūt iestādes vadītājam. Viņš uzskata, ka šo desmit gadu laikā ir paveikts ļoti daudz pozitīva prokuratūras izaugsmē.
Prokurori un prokuratūras darbinieki, atvadoties no Maizīša, visi kā viens aicināja “neaiziet tālu no jurisprudences”, taču pats Maizītis pasākuma laikā par saviem nākotnes plāniem neminēja ne vārda.
