1. maijā savu pastāvēšanu beigs telšu pilsētiņa iepretim Ministru kabinetam – protestētāji novāks teltis un pārtrauks komūnas darbību, šodien raksta laikraksts “Neatkarīgā”.
Pilsētiņa jau šobrīd atgādina sabrukušu impēriju. Vēl šā gada janvārī tā bija uzplaukuma virsotnē – alejā nakšņoja aptuveni divdesmit protestētāju, un ik vakaru pie viņiem uz diskusijām ieradās pārdesmit iedzīvotāju. Šobrīd atlikušas vien divas teltis, pavards un malkas strēķītis.
“Ir, ir vilšanās sajūta,” saka teoloģijas students Jānis, kurš komūnā nodzīvojis četrus mēnešus. “Visu laiku gribēju iet prom. Atliku, atliku, beigās nolēmu, ka telti savākšu tad, kad būs plus desmit grādi, jo cerēju, ka tad gan te būs cilvēku ka biezs. Ziemā taču daudziem par apkuri parādi saradās, joprojām met cilvēkus no dzīvokļiem ārā, bet redzi, ka šurp neviens nenāk,” nopūšas Jānis.
Aktīvistu grupiņa no Ventspils gan solījusi kaut kad pievienoties, taču maza cerība, ka viņi ieradīsies. Tāpēc Jānis nolēmis 1. maijā nojaukt telti un izbeigt komūnas eksistenci.
Sociologs, Latvijas faktu vadītājs Aivars Freimanis uzskata, ka protesta akcija nedz politiķiem, nedz sabiedrībai neko nav iemācījusi. “Tur protestēja cilvēki, kuriem nebija darba, viņi gribēja gūt personīgu labumu bez jelkāda virsuzdevuma,” saka Freimanis. Kā vienīgo akcijas ieguvēju sociologs min komūnas dibinātāju Gintu Gaiķēnu, kurš atradis darbu.
“Viņš bija pragmatiskāks nekā citi, tāpēc arī panāca, ko gribēja,” saka Freimanis. Eksperts uzsver, ka amatpersonas, kuras ciemojās pie protestētājiem, nepiedāvāja reālu palīdzību, bet runāja frāzēs. Tāpēc sabiedrība izvēlējās citus izdzīvošanas modeļus, nevis pievienojās telšu pilsētiņai.
