Igaunija vēlētos kļūt par daļu no eiro zonas valstu kodola, ja tāds izveidotos, ceturtdien intervijā aģentūrai “Reuters” sacīja Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.
“Mēs neatbalstām tā dēvēto divātrumu Eiropu. Taču tad, ja galu galā tas notiks [radīsies divātrumu Eiropa], un Igaunija nespēs to apturēt, tad mēs gribēsim būt ātrajā joslā,” viņš paziņoja.
Vairāki komentētāji minējuši fiskāli disciplinēto Igauniju starp tām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras centrētos ap eiro zonas līderi Vāciju, lai arī Igaunija iebilst pret Vācijas ierosmēm par nodokļu līmeņu harmonizāciju blokā. Zems nodokļu slogs uzņēmumiem ir viens no Igaunijas valdības politikas pamatbalstiem.
“Nodokļi būtu pēdējā lieta, par kuru saskaņošanu mēs domātu. Sāksim ar jau esošo noteikumu ievērošanu attiecībā uz valsts parādu un budžeta deficītu,” intervijā pauda Ilvess.
Viņš arī mudināja Grieķiju un citas parādos slīgstošās eiro zonas valstis pamācīties no Igaunijas, kas 2008.-2009.gada krīzes laikā krasi samazināja strādājošo algas, lai saglabātu savas toreizējās nacionālās valūtas kronas piesaisti eiro.
“Tolaik uz baltiešiem tika izdarīts muļķīgs spiediens devalvēt to nacionālās valūtas, taču tas būtu novedis pie vidusšķiras izzušanas [Latvijā, Lietuvā un Igaunijā]. Mūsu kredītu [nasta] būtu sasniegusi astronomiskus līmeņus. Tas viss notiks arī Grieķijā, ja to izslēgs no eiro zonas,” brīdināja Igaunijas valsts vadītājs.
Pēc viņa paustā, izstāšanās no eiro zonas nebūs iedarbīgs risinājums, jo šādi būs apdraudētas tiešās ārvalstu investīcijas. “Kurš gan investēs, ja valdīs nepārtraukti devalvācijas draudi?” viņš retoriski vaicāja, atgādinot, ka krīzes laikā no Igaunijas lielos apmēros aizplūda kapitāls.
Ilvess arī vērsa uzmanību uz to, ka Igaunijā saglabājas augsts atbalsts dalībai ES un eiro zonā, taču pilsoņi ir noraizējušies, ka viņiem būs jāturpina par savu naudu glābt valstis, kas pārkāpj ES budžeta noteikumus.
“Tas var palielināt antieiropeisku populismu visatbildīgākajās eiro zonas valstīs, kas ievēro noteikumus,” viņš brīdināja, akcentējot, ka vidējā alga Igaunijā ir par 10% zemāka nekā minimālā 800 eiro (560 latu) alga Grieķijā.
