Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) draudžu pārstāvji un garīdznieki piektdien ar balsojumu pauduši uzticību arhibīskapam Jānim Vanagam turpināt kalpošanu baznīcas vadītāja amatā, aģentūru BNS informēja LELB sabiedrisko attiecību pārstāvis Ivars Kupcis.
Par arhibīskapa darba turpināšanu balsojuši 251, bet pret bijuši 88 LELB sinodāļi.
Pēc balsojuma rezultātu paziņošanas Vanags pateicies par atbalstu un arī kritiku, “kas ir bijusi izglītojoša un audzinoša”.
“Ņemot vērā šā balsojuma proporciju, man neatliek nekas cits, kā palikt laivā un airēt to līdz krastam,” viņš vēl piemetinājis.
Kopumā LELB 25.Sinodē piedalās 390 dalībnieku, kas ir 75% no visiem uz sapulci aicinātajiem. To vidū ir 217 draudžu pārstāvji, 108 garīdznieki, 25 Virsvaldes locekļi, trīs Revīzijas komisijas locekļi, 11 evaņģēlisti un 10 draudzēs nekalpojoši garīdznieki.
Arī savā ziņojumā Sinodei Vanags minējis, ka LELB redz kā konservatīvu evaņģēliski luterisku baznīcu, un bibliski konservatīvais skatījums un Sv. Rakstu autoritāte ir bijuši noteicošie viņa kā arhibīskapa izvēlē 1993. gadā.
„Esmu centies baznīcu vadīt virzienā, kādu Sinode man uzticēja, amatā stājoties,” ziņojumā uzsvērusi arhibīskaps.
Viņš arī norādījis uz turpmākās diskusijas nepieciešamību par LELB Satversmi, nosakot īsto līdzsvaru starp hierarhiju un demokrātiju baznīcā. „Aizstāvot lielākas demokrātijas nepieciešamību Satversmē, man vienlaikus ir sacījuši – kapteinis uz kuģa taču atbild par visu. Ja tā, tad vai augstākais lēmējorgāns uz kuģa varētu būt matrožu sapulce? Mēs bieži vēlamies demokrātiju, runājot par mūsu tiesībām, bet monarhiju, ja runājam par pienākumiem un atbildību,” norādījis arhibīskaps.
Virsvaldes sekretāra pienākumu izpildītājs bīskaps Guntars Dimants ziņojumā Sinodei, aicinājis LELB turpmāko darbību pamatot nevis nekustamo īpašumu tirgus prognozēs, bet draudžu locekļu gatavībā ziedot. Savukārt Revīzijas komisijas vadītājs Andris Sekste, iepazīstinot sinodāļus ar galvenajām atziņām no LELB Revīzijas komisijas ziņojuma un novērojumiem par LELB budžeta plānošanu pēdējos gados, norādījis, ka pirms sešiem gadiem LELB strādājusi ar salīdzinoši nelielu budžeta deficītu – 200 tūkstošiem latu, savukārt 2008. gadā. Turpretī sākoties Garīdznieku atalgojuma sistēmas darbībai, budžeta deficīts jau bijis pārmērīgi liels, sasniedzot 1 mljonu latu gadā.
„2010. gadā plānotie 300 tūkstoši liecina par atgriešanos saprāta robežās,” piebildis Sekste.
Karstākās debates Sinodē izraisījušās saistībā ar ekumeniskajām attiecībām luterāņu un katoļu baznīcu starpā, kā arī ar baznīcas finanšu situāciju un tālākajiem tās risinājumiem.
Sinode piektdien ar balsojumu apstiprinājusi arī izstrādātās LELB budžeta vadlīnijas 2011.-2013.gadam, nosakot maksimāli pieļaujamos budžeta izdevumus 424 039 lati gadā, kā arī izvirzot uzdevumu baznīcai sasniegt bezdeficīta budžetu līdz 2013.gadam. Sinodāļi lēma arī par priekšlikumu noteikt turpmākās draudžu iemaksas LELB kopējām vajadzībām 10% apjomā no draudžu ienākumiem, tajos neieskaitot draudžu saņemtos mērķziedojumus.
Jau vēstīts, ka piektdien un sestdien Rīgā notiek LELB 25. Sinode, kurā vienkopus pulcējušies garīdznieki, draudžu pārstāvji un LELB vadība.
Vanags iepriekš pats lūdza Sinodei izteikt viedokli par savu turpmāko kalpošanu baznīcas vadītāja amatā.
Sinodes pirmajā dienā tās dalībniekiem bija iespēja noklausīties Vanaga, Daugavpils diecēzes bīskapa Eināra Alpes un Liepājas diecēzes bīskapa Pāvila Brūvera, kā arī LELB Virsvaldes sekretāra pienākumu izpildītāja bīskapa Guntara Dimanta un revīzijas komisijas vadītāja Andra Sekstes ziņojumus. Sinodāļiem bija iespēja uzdot arī jautājumus ziņojumu sniedzējiem.
LELB 25. Sinode izskata arī LELB finanšu jautājumus un lems par tālāko baznīcas Satversmes labošanas kārtību.
LELB Sinode ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas augstākā lēmējinstitūcija, kas pulcējas vismaz reizi trijos gados. Latvijas Sinodes uzdevumi ir pieņemt vai grozīt LELB Satversmi, izdot baznīcas noteikumus vai atcelt un grozīt pastāvošos noteikumus, apstiprināt LELB attīstības un tās darbības virzienu stratēģiju, apstiprināt jaunas vai likvidēt pastāvošās LELB darba nozares, lemt par LELB attiecībām ar valsti un citām konfesijām, lemt par LELB dalību starptautiskās baznīcu apvienībās, dibināt diecēzes un ievēlēt diecēžu bīskapus, noteikt draudžu iemaksu apmēru LELB vispārējām vajadzībām, noklausīties un apspriest pārskatus par LELB saimniecisko un garīgo dzīvi un citiem jautājumiem.
