Baltkrievijas autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko otrdien paziņoja, ka ir plānots īstenot jaunu Baltkrievijas nacionālās valūtas rubļa devalvāciju.
Par rubļa otro devalvāciju, kas būs jauns trieciens Baltkrievijas iedzīvotājiem, Lukašenko paziņoja pēc tam, kad kļuva zināms, ka Minskai nav izdevies aizlāpīt lielo caurumu valsts budžetā.
“Mēs neplānojam mākslīgi uzturēt [Baltkrievijas rubļa] cenu. Katram, kurš vēlas iegādāties ārvalstu valūtu, tāda iespēja būs,” Lukašenko teikto citē Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra “Belta”.
Baltkrievijas līderis informēja, ka rublis tikšot brīvi tirgots īpašās tirdzniecības sesijās biržā, kurās noteiks oficiālo maiņas kursu. Šādas sesijas sāksies laika periodā no 12.līdz 15.septembrim, teica Lukašenko.
Maijā Minska jau devalvēja rubli par 36% un lūdza starptautisku palīdzību, lai samazinātu budžeta deficītu un risinātu maksājumu bilances krīzi, kuru izraisīja iepriekš īstenotie vērienīgie valdības tēriņi. Lai gan rubļa devalvācija uzlabo situāciju ārējā deficīta jomā, tās dēļ smagi cieš Baltkrievijas iedzīvotāji, jo samazinās viņu pirktspēja. Devalvācijas dēļ šopavasar pie valūtas maiņas punktiem Baltkrievijā veidojās garas rindas, jo cilvēki vēlas atbrīvoties no vērtību zaudējušajiem Baltkrievijas rubļiem.
Jūlijā gada inflācija Baltkrievijā sasniedza 41%. Šomēnes Baltkrievijas centrālā banka pacēla bāzes likmi līdz 22%, mēģinot cīnīties ar patēriņa cenu nerimstošo kāpumu.
Baltkrievijas krīzes iemesls bija ārējo rezervju straujš izsīkums. Tā notika, jo valsts iepriekš iztērēja lielas summas rubļa atbalstam. Turklāt rezerves samazinājās, jo Lukašenko izmantoja tās, lai paaugstinātu algas valsts sektorā strādājošajiem un izpildītu citus pirms decembrī notikušajām prezidenta vēlēšanām dotos solījumus.
Straujā algu kāpumu un lēto kredītu buma dēļ Baltkrievijas ekonomika ir zaudējusi savu konkurētspēju — tas ir izraisījis maksājumu konta deficīta kāpumu līdz 16% no iekšzemes kopprodukta, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē.
