Latvijas Universitāte (LU) nākamo desmit gadu laikā vēlas kļūt par Baltijas reģionā lielāko un ietekmīgāko zinātnes universitāti, šodien konferences “Universitāte mazā valstī un plašā pasaulē” laikā uzsvēra LU Padomnieku konventa priekšsēdētājs Uldis Cērps.
Cērps gan atzina, ka mērķis ir ļoti ambiciozs un pastāv liela atšķirība starp to, kur universitāte ir pašlaik un kur vēlas nokļūt, tomēr par LU moto turpmākajā attīstībā būtu jākalpo Raiņa vārdiem “pastāvēs, kas pārmainīsies”.
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) konferences atklāšanā uzsvēra, ka LU sevi ir pierādījusi kā vadošo Latvijas augstskolu, tomēr ir vajadzīga plašāka sadarbība ar biznesa vidi, lai augstākā izglītība spētu labāk pielāgoties esošajiem apstākļiem un spētu labāk reaģēt uz pārmaiņām sabiedrībā.
“Tikai kopā strādājot mēs varam uzlabot augstākās izglītības kvalitāti,” sacīja Koķe, uzsverot, ka ne tikai lielas valstis spēj būt vadošās, bet arī mazām valstīm ir iespēja, izmantojot visu savu potenciālu, ietekmēt pasaules politiskos un zinātnes procesus.
Savukārt LU rektors Mārcis Auziņš uzsvēra, ka šis ir īstais laiks, lai kopīgi diskutētu par augstākās izglītības iespējām un nozīmi ne tikai pagātnes, bet arī nākotnes perspektīvā.
Auziņš gan atzina, ka Latvijas tuvāko kaimiņvalstu universitātes šodien strādā labāk, tomēr arī LU ir visas iespējas jau tuvākajā laikā uzlabot savu darbību.
Konferencē piedalījās arī eksprezidente LU profesore Vaira Vīķe-Freiberga, kura savā uzrunā uzsvēra, ka izglītības pieejamība ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas jārisina, lai “visi Latvijas gaišie prāti un apdāvinātie bērni varētu izmantot izglītības sniegtās iespējas savas nākotnes veidošanā”.
Eksprezidente vairākkārt uzsvēra, ka izglītība nav luksus prece vai aristokrātu privilēģija, bet gan ikviena izglītoties griboša un spējīga cilvēka iespēja uzlabot savus dzīves kvalitāti.
“Patlaban ir smaga ekonomiskā situācija, bet krīze neturpināsies mūžīgi un mēs nevaram pieļaut, ka krīze nogalinās augstāko izglītību un zinātni. Katra diena un gads ir svarīgs, lai apdāvinātais bērns dienās varētu kļūt par nākamo Šekspīru vai Ņūtonu,” sacīja Vīķe-Freiberga.
Viņas skatījumā Latvijai ir jāizvērtē līdzšinējā pieredze un darbība, lai saprastu, kāpēc mēs kopš neatkarības atgūšanas augstākās izglītības jomā neesam virzījušies uz augšu. “Būt mazai valstij nenozīmē, ka nevaram sasniegt labus rezultāts,” pauda eksprezidente.
Kā ziņots, turpinoties LU 90.jubilejas pasākumiem, šodien LU Lielajā aulā notiek konference “Universitāte mazā valstī un plašā pasaulē”, informēja universitātē.
Konferencē piedalās arī universitāšu pārstāvji no Lietuvas, Igaunijas, Kipras, Kanādas, Īslandes un Īrijas.
Turpinoties svinībām, svētdienas, 27.septembra, vakarā notiks doktoru promocijas ceremonija un tikšanās ar ārvalstu viesiem, goda doktoriem un goda biedriem.
Plašākā svinību programma paredzēta pirmdien, 28.septembrī. Svinības sāksies ar ekumēnisko dievkalpojumu Rīgas Doma baznīcā, ko vadīs Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Romas katoļu baznīcas arhibīskaps kardināls Jānis Pujats un Latvijas Pareizticīgo baznīcas metropolīts Aleksandrs.
Plkst.12 LU Vēstures muzejā tiks atklāta izstāde “No nezināmā uz zināšanām”, kā arī tiks prezentēta LU jubilejai veltītā grāmata “Latvijas Universitāte 90 gados – cilvēki, izglītība, zinātne un ikdiena”.
Plkst.14.15 LU Lielajā aulā notiks svinīga universitātes Senāta sēde, bet vakarpusē plkst.18.30 pie Latvijas Nacionālās operas (LNO) svinīgi tiks aizdegta svētku lāpa, lai plkst.19 svinības noslēgtos ar svētku koncertu LNO.
