Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā visu maija mēnesi apskatāmas gan ziedošās magnolijas, gan kaktusi, portālu “Delfi” informēja LU.
Pašlaik kā baltas, lielas kupenas ziedot “Magnolia x loebneri”, “Magnolia kobus”, “Magnolia kobus ‘Borealis'”, “Magnolia stellata”. Tās visas ir Āzijas izcelsmes magnolijas un zied pirms ir izplaukušas lapas – lieliem, baltiem un maigi rozā ziediem, vēsta LU.
Magnolijas ir salīdzinoši senas izcelsmes augi, par ko liecina vienkāršā zieda uzbūve. Dabā tās aug Dienvidāzijā un Amerikā, galvenokārt tropos un subtropos. Koki ir ļoti dekoratīvi ar lieliem, izteiksmīgiem ziediem, tādēļ tie ir introducēti arī Eiropā, īpaši tās dienvidu un rietumu daļā, kur ir maigs klimats. Latvija ir viens no tālākajiem ziemeļu punktiem, kur iespējams audzēt atsevišķas izturīgākās magnolijas. LU Botāniskajā dārzā ir lielākā magnoliju kolekcija Latvijā – lauka ekspozīcijā ir 17 dažādas sugas un šķirnes, koki ir līdz pat 50 gadus veci, tādēļ tagad tie ir apskatāmi visā savā krāšņumā.
LU Botāniskā dārza siltumnīcās pakāpeniski sāk ziedēt arī kaktusi. Pašlaik ir apskatāmas ziedošas mamilārijas, astrofīti, rebūcijas, plaukšanai gatavojas parodijas, gimnokalīciji, ferokaktuisi un citu kaktusu sugas un šķirnes.
Ziedēšanas brīnums turpināsies visu maija mēnesi. Pavisam ekspozīcijā ir aptuveni 400 dažādu nosaukumu kaktusi. Vēl LU Botāniskā dārza augu mājā ir uzziedējuši arī citi sauli mīloši augi – mirdzošā eiforbija un sensevjēra – tautā saukta par līdakasti.
