Pienācis tas brīdis, kad daži piena pārstrādātāji solīja pārtraukt iepirkt pienu no zemniekiem. Tas vairs neesot rentabli. Dažu piena ražotāju kvalitāte vairs neapmierina. Ko dara ar pienu? To labāk neredzēt.
Tās nav piena upes ķīseļa krastos. Pensionārs Artūrs jau trešo nedēļu ir spiests pienu liet grāvī. “Rīgas piena kombināts” vīram uzteicis iepirkt pienu, jo viņuprāt piena kvalitāte klibojot. Pensionārs gan piebilst, ka dīvaini, ka piens pēkšņi izbrāķēts ne viņam vienam vien.
Pensionāram salīdzinājumam ar kaimiņu, kam turpat 100 govis, ir tikai trīs govis. Ar piena naudu bizness nesanāk, bet lieks lats pie niecīgās pensijas gan. Tagad mazo saimniecību nolemts likvidēt.
Savukārt ar jaunā zemnieka Aināra saimniecību sadarbību pārtrauca “Valmieras piens”. Kopš svētdienas piens tiek nodots kādam Saldus kooperatīvam. Ilgi zemniekam nācies lūgties, lai viņa piens, kaut arī par pašizmaksu kādam būtu vajadzīgs.
Vismaz varot nokārtot kredītsaistības, bet par saimniecības attīstību pašreiz nevar būt ne runas.
Lielākoties pārējos no 23 zemniekiem, ar kuriem “Valmieras piens” pēkšņi lauza piena iepirkuma līgumu, savā paspārnē paņēma “Zemgales piens”, kas pienu ved uz Lietuvu.
