Labklājības ministrija rosina atteikties no valsts līdzfinansējuma garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļa pabalstam, pretī pašvaldībām dodot lielākas tiesības vērtēt pabalstu pieprasītāju, lai tādējādi risinātu labklājības slazda problēmu jeb izveidojušies pabalstu saņēmēju paaudzi, trešdien laikrakstā “Diena” publicētā intervijā saka labklājības ministre Ilze Viņķele.
Viņa norādīja, ka Latvijas Pašvaldību savienība “profesionālos” pabalstu saņēmējus uzskata par pietiekami nopietnu problēmu, un šobrīd pašvaldībām ir ierobežotas iespējas vērtēt, vai pabalstu pieprasītājam piešķirt atbalstu. Tādēļ ministrija ierosina atteikties no valsts līdzfinansējuma vairākiem pabalstiem.
“Pašvaldības apgalvo, ka tādā veidā paaugstinātos pabalstu piešķiršanas efektivitātes rādītājs. Tām būtu tiesības gan arī prasīt cilvēkiem lielāku līdzdarbību, gan arī precīzāk izvērtēt pabalstu pieprasītājus,” sacīja Viņķele.
Tādējādi atgrieztos pie situācija, ka pašvaldības nosaka, cik liels tās teritorijā ir garantētais minimālais ienākums un to maksā pašvaldības.
Labklājības ministre gan norāda, ka šādu regulējumu nevar ieviest agrāk kā pēc pusgada, ja šādas likuma izmaiņas stāsies spēkā, ja izdosies pārliecināt ministrus valdībā un Saeimā.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis laikrakstam atzinis, ka pašvaldības piekritīs šādam risinājuma tikai tad, ja pašvaldības pašas ar saistošajiem noteikumiem varēs regulēt pabalstu apjomu, daudzumu, saņēmēju loku un ja pašvaldībām būs jāatbild par rezultātu, nevis par procedūru. “Galvenais ir nodrošināt, lai bērni saņem palīdzību un lai pabalstu saņēmējiem ir pienākumi pret sabiedrību, nevis tikai jāierodas pēc pabalsta,” saka Jaunsleinis.
Savukārt atsevišķu pašvaldību vadītāji ir atturīgi par minēto ierosinājumu. Rēzeknes novada sociālajam budžetam jaunā kārtība nozīmētu aptuveni 600 tūkstošu latu iztrūkumu, ja valsts nepiedalās līdzmaksājumā. Ja ieviesīs iecerētās izmaiņas, būšot mazāk līdzekļu novada attīstības projektiem, taču Rēzeknes domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs nepieļauj domu, ka varētu pabalstu trūcīgajiem «nogriezt».
Lai nodrošinātu GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu trūcīgām personām, šobrīd valsts piedalās ar 50% līdzfinansējumu GMI pabalstam un ar 20% līdzfinansējumu dzīvokļa pabalstam no pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem.
GMI pabalstu aprēķina kā starpību starp noteikto GMI līmeni un personas ienākumiem. Šobrīd noteiktais GMI apjoms ir 40 latu pieaugušajiem un 45 – bērniem. Ja personas ienākumi ir mazāki par šo summu, tiek piemaksāta starpība.
Šim gadam valsts GMI un dzīvokļa pabalsta līdzmaksājumam plānojusi ap 17 miljoniem latu.
