Lietuvas Seims otrdien pieņēmis izskatīšanai lēmuma projektu, kas paredz 2014.gadā reizē ar prezidenta vēlēšanām rīkot juridiski saistošu referendumu par konstitūcijas grozījumiem, lai atļautu dubultpilsonības ieviešanu.
Par Darba partijas deputāta Artūra Paulauska iesniegtā dokumenta pieņemšanu izskatīšanai balsojuši 74 parlamenta locekļi, pret to – viens, bet vēl 20 deputāti no balsošanas atturējušies.
Referenduma iniciatori aicina tautas nobalsošanai piedāvāt grozījumus Lietuvas konstitūcijā, kas paredzētu, ka Lietuvas Republikas pilsonis vienlaikus var būt arī citas valsts pilsonis. Lai grozītu Konstitūcijas pantu pilsonības jautājumā, par to referendumā būtu jānobalso vairāk nekā pusei balsstiesīgo Lietuvas pilsoņu, kas ierakstīti vēlētāju sarakstos.
Kā Seima sēdē izteicies Paulausks, jautājumu par dubultpilsonību uzdot tautai “būtu demokrātiski un laika garam atbilstoši”, turklāt prezidenta vēlēšanās Lietuvas iedzīvotāju aktivitāte parasti ir augsta, tādēļ pastāvot liela iespēja, ka referendums izdosies.
Savukārt vairāki citu frakciju deputāti izteikušies, ka referenduma jautājums būtu jāformulē skaidrāk. Paustas arī bažas, vai šādi grozījumi neradīs nevēlamas spraugas likumdošanā. Izskanējis viedoklis, ka tik būtiskam jautājumam nepieciešams politiskais konsenss un tas nedrīkstētu kļūt par partiju stīvēšanās objektu.
Paulausks lēmuma projektu iesniedzis ar vēl 35 deputātu atbalstu, tomēr izrādās, ka viņu neatbalsta pat visi paša frakcijas locekļi.
“Šo problēmu mēs risinām tādēļ, ka aptuveni ceturtā daļa Lietuvas iedzīvotāju izbraukusi strādāt citur. Un galvenā vaina par to jāuzņemas Seimam, kas pieņem sliktus likumus un slikti pārvalda valsti,” izteicies Darba partijas deputāts Ķēstutis Daukšis. “Taču mēs nevis vērsīsim situāciju par labu, bet uztaisīsim dubultpilsonību, un visi nomierināsies. Varbūt visi pieņemsim Zviedrijas pilsonību un dzīve kļūs laba un mierīga, izskatīsimies labi? Un kas būs, ja cilvēki vēlēsies trīskāršu vai četrkāršu pilsonību?”
Seima opozīcijas līderis Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu priekšsēdētājs Andrjus Kubiļus savukārt paudis bažas, ka dubultpilsonības iegūšanas iespējas savās interesēs varētu izmantot Krievija, tiecoties paplašināt ietekmi Baltijas valstīs.
“Paulauska kungs vada Nacionālās drošības un aizsardzības komiteju, un viņa rīcībā vajadzētu būt nesen publiskotajam Igaunijas Drošības departamenta pārskatam par izaicinājumiem Igaunijas drošībai 2012.gadā. (..) Žēl, ka mūsu Valsts drošības departaments šādas lietas neizklāsta tikpat skaidri. Šai pārskatā aplūkota Krievijas jaunā stratēģija, kurā ļoti atklāti runāts par integrāciju bez inkorporācijas. Tās pamatmērķis ir darbs ar krievvalodīgajiem Baltijas valstīs, un piedāvātais grozījums nozīmē, ka aptuveni 200 000 krievvalodīgo Lietuvas pilsoņu, kurus es visnotaļ cienu, izjutīs spiedienu pieņemt Krievijas pilsonību. Vai tas ir pārpratums vai provokācija?” vaicājis Kubiļus.
Premjerministrs Aļģirds Butkevičs savukārt paziņojis, ka atbalsta dubultpilsonības ieviešanu, bet vienīgi gadījumā, ja tiek noteikti nepārprotami kritēriji tās saņemšanai. “Manuprāt, galīgā atbilde jādod juristiem,” viņš norādījis.
Premjers atzinis, ka, tiekoties ar ārvalstu lietuviešu kopienām, viņam jautājumu par dubultpilsonību nācies dzirdēt bieži, bet daļa no šiem cilvēkiem pat nerunā lietuviski, tādēļ būtu jāparedz arī zināma testēšanas sistēma.
Lietuvas konstitūcijā teikts, ka Lietuvas Republikas pilsonību iegūst piedzimstot vai citā likumā noteiktā ceļā un neviens nevar būt vienlaikus Lietuvas Republikas un citas valsts pilsonis, neskaitot atsevišķus likumā paredzētus gadījumus, bet pilsonības piešķiršanas vai atņemšanas kārtību nosaka likums. Attiecīgais konstitūcijas pants ietverts tajā pamatlikuma sadaļā, ko drīkst mainīt vienīgi referenduma ceļā.
Pilsonības likums savukārt pieļauj dubultpilsonību personām, kas izbraukušas no Lietuvas līdz neatkarības atgūšanai 1990.gada 11.martā, kā arī personām, kas pilsonību ieguvušas automātiski, piedzimstot vai slēdzot laulību ar citas valsts pilsoni. Taču personām, kam dubultpilsonība ir no dzimšanas, triju gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas jāizvēlas, kuras valsts pilsonību paturēt.
Ārvalstniekiem pilsonība izņēmuma kārtā var tikt piešķirta vienīgi par īpašiem nopelniem Lietuvas labā.
Prezidente Daļa Grībauskaite janvārī vērsās Konstitucionālajā tiesā, lūdzot sniegt skaidrojumu par pilsonības piešķiršanas paplašināšanas iespējām. Viņa norādīja, ka pašreizējā pilsonības piešķiršanas kārtība ir ļoti stingra, bet līdz ar sabiedrībā notiekošajām pārmaiņām mainās cilvēku attieksme, tādēļ nepieciešama skaidra atbilde uz jautājumu, vai pilsonības piešķiršanas iespēju paplašināšanai pietiek ar Pilsonības likuma grozījumiem, vai arī būtu jāgroza valsts pamatlikums.
Konstitucionālā tiesa martā atzina, ka bez valsts pamatlikuma mainīšanas nav iespējams piešķirt dubultpilsonību personām, kas izbraukušas no Lietuvas pēc neatkarības atgūšanas 1990.gada 11.martā un ieguvušas kādas citas valsts pilsonību.
Pasaules lietuviešu kopienas priekšsēdētāja Danguole Navickiene nesen pēc sarunas ar prezidenti pieļāva iespēju, ka dubultpilsonības jautājums vislabāk risināms referenduma ceļā un šāds balsojums, visticamāk, būtu sekmīgs. Pēc viņas teiktā, visvairāk labuma dubultpilsonība nestu nesenajiem izceļotājiem, tā dēvētajiem trešā viļņa emigrantiem. Tomēr Navickiene pauda šaubas, vai iegūt dubultpilsonību varētu atļaut katram izceļotājam, jo ne visi emigranti ir Lietuvas patrioti. Viņa arī piebilda, ka Lietuvas likumi kopumā ir diezgan labvēlīgi personām, kas izbraukušas no Lietuvas un zaudējušas tās pilsonību.
