Lai arī Baltijas valstis jau piecus gadus ir NATO dalībvalstis, aliansei vēl aizvien nav ārkārtas plāna Baltijas reģionam, un to ir nepieciešams pieprasīt, vakar preses konferencē pēc Baltijas valstu prezidentu tikšanās sacīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
“Šodien mēs gan lūdzam, gan pieprasām drošību no NATO ārkārtas plāna izskatā Baltijas reģionam,” paziņoja Grībauskaite.
Pārējie Baltijas valstu prezidenti, ne Valdis Zatlers, ne Tomass Hendriks Ilvess, savās uzrunās nepieminēja, ka NATO nebūtu izstrādāts ārkārtas situāciju plāns Baltijas reģionam.
Zatlers sacīja, ka tikšanās laikā prezidenti pārrunājuši neseno jaunā NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena vizīti Baltijas valstīs. Tāpat runāts par NATO jauno stratēģisko konceptu un alianses veikto patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā.
Latvijas prezidents sacīja, ka Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšana aliansei būtu jāturpina kā pastāvīga misija.
Savukārt Ilvess savā vēstījumā žurnālistiem vien pieminēja NATO jauno stratēģisko konceptu un vairāk koncentrējās uz Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras valstu reģionam. Pēc Igaunijas prezidenta vārdiem, tā ir ļoti būtiska un pavērs reģionam lielas iespējas, piemēram, pārvarēt pēdējos šķēršļus brīvu preču un pakalpojumu apritē.
Kā ziņots, šodien plkst.16 Mazajā ģildē Rīgas konferences noslēguma diskusijā “Transatlantiskā dienas kārtība 2010 – Baltijas vīzija” plānotas trīs Baltijas valstu prezidentu – Latvijas Valda Zatlera, Igaunijas Tomasa Hendrika Ilvesa un Lietuvas Daļas Grībauskaites – debates.
Prezidentu diskusija, ko vadīs Vācijas Maršala fonda ASV prezidents Kreigs Kenedijs, būs veltīta Baltijas valstu kopīgajām drošības interesēm Atlantijas okeāna abās pusēs. Baltijas valstu pirmās personas meklēt atbildes uz jautājumu – kādas izredzes ir attīstīt tādu transatlantisko dienas kārtību, kas kalpotu kopīgajām baltiešu interesēm?
Pirms dalības konferencē Rīgas pilī plkst.13.30 notika kopīgas trīs Baltijas valstu prezidentu darba pusdienas.
