Lietuvas premjers Andris Kubiļus pirmdien pauda sašutumu par gāzes kompānijas “Lietuvos dujos” lielāko akcionāru Krievijas koncerna “Gazprom” un Vācijas kompānijas “E.ON Ruhrgas International” paziņojumu, ka pārāk liela steiga ar dabasgāzes piegāžu nodalīšanu no sadales varētu radīt problēmas ar Krievijas gāzes piegādēm šai Baltijas valstij.
“Es šos izteikumus vērtēju kā publiskus draudus pārtraukt gāzes piegādes, ja Lietuvas valdība īstenos Eiropas Savienības [energo]direktīvas. Šādi draudi mums ir pilnībā nepieņemami,” žurnālistiem Viļņā sacīja Lietuvas valdības vadītājs.
“Gazprom” un “E.ON Ruhrgas International” atklātā vēstulē pirmdien aicināja izmantot ES trešajā energodirektīvā paredzēto iespēju, kas ļauj atlikt piegāžu nodalīšanu no sadales aktīviem, kamēr Lietuva ir izolēts piegāžu tirgus ar vienu gāzes piegādātāju.
“Pārmērīgi steiga ar īpašumtiesību nodalīšanas modeļa īstenošanu, kas radīs milzīgu ietekmi uz visiem “Lietuvos dujos” procesiem un struktūrām, var radīt gāzes piegāžu pārtraukumus,” sacīts kompānijas akcionāru vēstulē.
Savukārt Kubiļus norādīja, ka Lietuvas valdības centieniem īstenot direktīvu nav nekāda sakara ar aktīvu nacionalizāciju.
Lietuvas valdības vadītājs arī pauda cerību, ka, apspriežot ES direktīvu īstenošanu, “Lietuvos dujos” akcionāri “uzvedīsies civilizēti”. Viņš piemetināja, ka energodirektīvas īstenošanai gatavojas arī Igaunija un Polija.
Savukārt Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks atgādināja, ka ES enerģētikas komisārs Ginters Etingers paudis atbalstu Lietuvas valdības plāniem reorganizēt gāzes nozari saskaņā ar ES direktīvas prasībām.
Krievijas lietišķais laikraksts “Kommersant” augustā vēstīja, ka Krievijas koncerns “Gazprom” var zaudēt gāzes transportēšanas aktīvus Lietuvā un Igaunijā, jo šīs Baltijas valstis vēlas radīt konkurenci savos dabasgāzes tirgos un samazināt gāzes cenas.
ES energodirektīva, kas prasa nodalīt gāzes transportēšanu un tirdzniecību, Baltijas valstis un Somiju uzskata par izņēmumu, jo tās ir savienotas tikai ar Krievijas pārvades sistēmu un tām nav starpsavienojumu ar citām ES dalībvalstīm. Līdz ar to ir iespēja atlikt vairākus lēmumus attiecībā uz šo valstu tirgiem. Tas ir izdarīts arī Latvijā, atliekot liberalizāciju līdz 2014.gadam.
Gan Latvijas dabasgāzes kompānijas “Latvijas gāze”, gan “Eesti Gaas” pārstāvji izteikušies, ka ka gāzesvadu nodalīšana nozīmētu piegāžu cenas kāpumu, kas savukārt izraisītu gāzes tarifu celšanos arī patērētājiem.
Patērētājiem Baltijā pēdējā laikā gāzes cenas pieaug, jo “Gazprom”, kas ir vienīgais dabasgāzes piegādātājs Baltijas valstīm, ir palielinājis iepirkuma cenu.
Pašlaik no Krievijas iepirktās gāzes cena veidojas atkarībā no mazuta cenas pasaules tirgū un ASV dolāra kursa.
“Eesti Gaas” akcionāri ir “Gazprom” (37%), Vācijas kompānija “E.ON Ruhrgas” (33,66%), Somijas uzņēmums “Fortum” (17,72%) un Latvijas uzņēmums “Itera Latvija” (9,85%).
Lietuvas gāzes sadales kompānijas “Lietuvos dujos” akcionāri ir “E.ON Ruhrgas” (38,9%), “Gazprom” (37,1%) un Lietuvas valdība (17,7%).
“Latvijas gāze” gāzi iepērk no Krievijas koncerna “Gazprom” (aptuveni 70%) un “Itera Latvija” (aptuveni 30%). Uzņēmuma lielākie īpašnieki ir Vācijas “E.ON Ruhrgas” (47,23%), “Gazprom” (34%) un “Itera Latvija” (16%).
