Gāzes cenu politika, kādu Baltijas valstīm piemēro Krievijas dabasgāzes eksporta monopolkompānija “Gazprom”, ir ļoti neelastīga, uzskata Lietuvas premjerministrs Andris Kubiļus.
“Manuprāt, “Gazprom” gāzes cenu politika ir ļoti neelastīga, jo sevišķi attiecībā uz Baltijas valstīm. Un mūsu mērķis ir dot Lietuvai iespēju saņemt lētāku gāzi,” intervijā Lietuvas sabiedriskajam radio sacīja Kubiļus.
Premjers norādīja, ka Lietuva pašlaik maksā aptuveni 330-440 ASV dolāru (183-244 latus) par 1000 kubikmetriem gāzes – aptuveni par 100 dolāriem (55 latiem) vairāk nekā Vācija.
Viņš skaidroja, ka viens no iemesliem, kādēļ Lietuvai par gāzi jāmaksā vairāk nekā citām valstīm, ir nespēja pēdējo 20 gadu laikā reorganizēt dabasgāzes sektoru un neveiksmīga gāzes kompāniju privatizācija.
“Šo iemeslu dēļ, pretēji mūsu kaimiņiem baltkrieviem vai ukraiņiem, mēs esam zaudējuši ietekmi gāzes transportēšanas cauruļvados,” klāstīja Kubiļus.
Viņš arī stāstīja, ka “Gazprom” nepatiku izraisa Lietuvas mēģinājumi īstenot Eiropas Savienības (ES) direktīvas, kas Krievijas kompānijai nākotnē neļaus piedalīties lēmumu pieņemšanā par maģistrālajiem gāzesvadiem.
“Maģistrālo gāzesvadu atbrīvošana no monopolista un sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecība mums ļaus iegūt reālas alternatīvas gāzes piegādēm, kuras, ņemot vērā citu valstu pieredzi, ļaus patērētājiem saņemt lētāku gāzi. Mēs nevaram cerēt, ka iegūsim lētāku gāzi bez alternatīvām, bez konkurences,” sacīja premjers.
Atbildot uz jautājumu, kā uz plānoto gāzes sektora reorganizāciju reaģē Lietuvas dabasgāzes kompānijas “Lietuvos dujos” lielākais akcionārs Vācijas koncerns “E.ON Ruhrgas International”, Kubiļus norādīja, ka viņš šo jautājumu apspriedis ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kura šonedēļ viesojās vizītē Viļņā.
“Vācijas kompānija, iespējams, arī nav pārāk apmierināta, taču es varu teikt, ka mēs runājām ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un es nedzirdēju nekādus iebildumus pret mūsu īstenotajām reformām,” viņš uzsvēra.
Jau ziņots, ka “Gazprom” augusta beigās nosūtīja vēstuli Lietuvas premjerministram Andrim Kubiļum, kurā draudēja iesūdzēt Lietuvas valdību starptautiskā šķīrējtiesā saistībā ar gāzes sektora restrukturizāciju šajā valstī.
“Gazprom”, kas ir otrs lielākais Lietuvas dabasgāzes importa un transportēšanas kompānijas “Lietuvos dujos” akcionārs, uzskata, ka valdības plāni sadalīt kompāniju atsevišķos gāzes piegāžu un pārdošanas uzņēmumos, kā arī pārņemt valsts kontrolē maģistrālos cauruļvadus, pārkāpj “Gazprom” tiesības un var negatīvi ietekmēt nākotnes investīcijas.
Lietuvas amatpersonas jau agrāk paziņojušas, ka “Gazprom” sūdzības ir nepamatotas un valdība negatavojas pārskatīt savu lēmumu sākt īstenot ES Trešo enerģētikas paketi, kas paredz gāzes ieguves, piegāžu un pārdošanas nošķiršanu.
Pašlaik Vācijas “E.ON Ruhrgas International” pieder 38,9% “Lietuvos dujos” akciju, Krievijas “Gazprom” – 37,1%, bet Lietuvas valstij – 17,7% akciju.
