Lai gan Krievijas koncerns “Gazprom” no 1.janvāra ir pazeminājis gāzes cenas Latvijai un Igaunijai, Lietuvas patērētāji patiesībā par gāzi maksā zemāku cenu nekā mājsaimniecības Latvijā, ceturtdien apgalvoja Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks.
“Mēs esam izanalizējuši šā gada cenas mājsaimniecībām un secinājuši, ka Lietuvā mājsaimniecības maksā par dabasgāzi zemāku cenu salīdzinājumā ar patērētājiem Latvijā,” viņš norādīja intervijā radiostacijai “Žiniu radijas” un piemetināja, ka patērētāji Igaunijā par gāzi maksā pat vēl zemāku cenu.
Lietuvas enerģētikas ministrs pauda uzskatu, ka “Gazprom” paziņojumi par cenu pazemināšanu Latvijai būtu jāizvērtē piesardzīgi.
“Es drīzāk uzskatu, ka tas liecina par “Gazprom” spiedienu uz Lietuvu un tās centieniem nodrošināt [Krievijai] alternatīvas dabasgāzes piegādes, un es uzskatu, ka tas ir politisks lēmums, tomēr es nevaru apstiprināt tiešu ietekmēšanu,” klāstīja Sekmoks.
Pēc viņa teiktā, Krievija izdarot spiedienu uz Lietuvu, lai tā neuzbūvētu dabasgāzes termināli un neizveidotu gāzes vadu savienojumus ar Poliju.
Sekmoks sacīja, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, dabasgāzes cena mājsaimniecībām Lietuvā no janvāra esot samazinājusies par 7%.
Pēc ministrijas veiktā pētījuma datiem, Lietuvas mājsaimniecības, kas izmanto gāzi ēdiena gatavošanai (līdz 100 kubikmetriem gadā), maksā 1,94 litus (0,3957 latus) par kubikmetru. Savukārt Latvijā šī cena ir 2,07 liti (0,4223 lati), bet Igaunijā – 1,67 liti (0,341 lats), aģentūrai BNS pavēstīja Lietuvas enerģētikas ministra padomnieks Ķesturis Jaunišķis.
Tomēr, pēc viņa sniegtās informācijas, cenas patērētājiem, kuri dabasgāzi izmanto arī mājokļa apkurei (līdz 2500 kubikmetriem gadā), visaugstākās ir tieši Lietuvā – 1,27 liti (0,2590 lati) kubikmetrā. Latvijā attiecīgā cena ir 1,24 liti (0,2529 lati) un Igaunijā – viens lits (0,204 lati).
“Gazprom” valdes priekšsēdētāja vietnieks un Lietuvas gāzes uzņēmuma “Lietuvos dujos” valdes loceklis Valērijs Golubevs decembra beigās paziņoja, ka Latvija un Igaunija šogad saņems atlaidi no Krievijas iepirktās dabasgāzes cenai, lai gan šī atlaide būšot atkarīga no iepirkuma apmēra. Pēc “Interfax” vēstītā, Golubevs žurnālistiem sacījis – 2011.gadā “Gazprom” piešķirs Latvijai un Igaunijai atlaidi gāzes cenai 15% apmērā, ja šīs valstis iepirks tikpat daudz gāzes kā 2007.gadā, bet, ja iepirkuma apmērs būs mazāks par pirmskrīzes līmeni, arī atlaide būs mazāka.
Lietuvai gāzes cena netiks pazemināta, jo “Gazprom” neesot pamata tās pazemināšanai, teicis Krievijas koncerna pārstāvis.
Pagājušajā nedēļā Lietuvas premjers Andris Kubiļus paziņoja, ka “Gazprom” plāns nepazemināt dabasgāzes cenu Lietuvai vērtējams kā ekonomiskā šantāža, savukārt Sekmoks šonedēļ informēja, ja “Gazprom” izdarītā spiediena dēļ Lietuva vērsīsies Eiropas Komisijā (EK).
Tiek pabeigta vēstule EK par [“Gazprom” valdes priekšsēdētāja vietnieka un Lietuvas gāzes uzņēmuma “Lietuvos dujos” valdes locekļa Valērija Golubeva] paziņojumiem un par to, ka tiek izdarīts reāls spiediens, lai trešā direktīva [ES energodirektīva, kas nosaka piegāžu un gāzes cauruļvadu pārvaldīšanas darbības jomu atdalīšanu] netiktu īstenota,” norādīja Sekmoks.
ES energodirektīva Baltijas valstis un Somiju uzskata par izņēmumu, jo tās ir savienotas tikai ar Krievijas pārvades sistēmu un tām nav starpsavienojumu ar citām ES dalībvalstīm. Līdz ar to ir iespēja atlikt vairākus lēmumus attiecībā uz šo valstu tirgiem. Tas ir izdarīts arī Latvijā, atliekot liberalizāciju līdz 2014.gadam, savukārt Lietuva ir apņēmusies direktīvu īstenot jau tuvākajā laikā. Ziņots, ka līdzīgas ieceres ir arī Igaunijai.
