Lietuvas Aizsardzības ministrija un Ārlietu ministrija plāno celt pieminekli Latvijas pilsētā Salaspilī, iemūžinot 1605.gadā notikušo Salaspils kauju, kurā Lietuvas dižkunigaitijas karaspēks sakāva Zviedrijas karaspēku.
Pieminekļa celšanas idejas autors ir Lietuvas bruņoto spēku pavēlnieks ģenerālmajors Arvīds Pocjus.
Pocjus pagājušā gada rudenī apmeklēja Latviju un kopā ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri ģenerālmajoru Raimondu Graubi apmeklēja Salaspils kaujas vietu. Pocjus un Graube toreiz vienojās sadarboties šīs kaujas iemūžināšanas jautājumā.
Pašlaik Salaspils kaujas vietā ir Polijas un Zviedrijas uzstādīti pieminekļi.
Lietuva plāno uzstādīt pieminekli 2012.gada septembrī, kad tiks atzīmēta kaujas 407.gadskārta. Vēl ir jāizstrādā projekts, jāatrisina finansējuma jautājumi un jāsaskaņo ar vietējo pašvaldību, tieši kur tiks uzstādīts šis piemineklis.
1605.gada 27.septembrī notikusī kauja pie Salaspils bija lielākā kauja Polijas-Zviedrijas kara laikā, kurš ilga no 1600. līdz 1629.gadam. Ūnijā ar Polijas karalisti esošās Lietuvas dižkunigaitijas karaspēks hetmaņa Jana Karola Hodkeviča vadībā ar veiklu manevru izvilināja trīsreiz lielākos Zviedrijas karaļa Kārļa IX komandētos spēkus no nocietinājumiem un sakāva. Zviedrija šajā kaujā zaudēja apmēram 9000, bet Lietuva un Polija – ap 100 karavīru.
Ar šo kauju tika pārtraukta Rīgas blokāde, tomēr tā neizšķīra kara iznākumu. Saskaņā ar Altmarkas pamieru, kas 1629.gadā izbeidza Polijas-Zviedrijas karu, Zviedrija ieguva tagadējo Vidzemi, Rīgu, Dienvidigauniju un dažas Prūsijas ostas.
