Lietuvas Migrācijas departaments aizvadītās nedēļas nogalē beidzot nolēmis uz pieciem gadiem piešķirt politiskā bēgļa statusu bijušajam Baltkrievijas armijas seržantam Stepanam Zaharčenko, kas pirms vairāk nekā pusotra gada dezertēja, atteikdamies parakstīt dokumentu, kurā viņam bija jāapņemas masu nemieru laikā vērst vardarbību un, iespējams, arī šaujamieročus pret neapbruņotiem opozīcijas protestētājiem.
2011.gada vasarā Zaharčenko nelikumīgi pārgāja Lietuvas robežu un padevās policistiem, bet Migrācijas departaments pagājušajā pavasarī atteicās piešķirt viņam patvērumu, pat apsverot iespēju viņu izraidīt no Lietuvas un apgalvojot, ka Baltkrievijā viņam nekas nedraud.
Tomēr Viļņas apriņķa administratīvā tiesa šo lēmumu anulēja, norādot, ka Migrācijas departaments nav ievācis pietiekami daudz informācijas par situāciju Baltkrievijā un nav arī izvērtējis apstākļus, kuru dēļ Zaharčenko atstājis savu valsti.
Šobrīd Zaharčenko dzīvo Pabrades ārvalstnieku reģistrācijas centrā. Pēc vairāk nekā pusotru gadu ilgas neziņas un bailēm tik izdotam un saņemt mūža ieslodzījumu viņš beidzot var uzelpot brīvāk, vēsta portāls “Lrytas.lt”, kas vairākkārt rakstījis šo baltkrievu puisi un aicinājis arī prezidenti Daļu Grībausakiti iestāties par viņu.
“Beidzot varēšu doties projām no Pabrades un sameklēt darbu. Gribu dzīvot Lietuvā, jo dzimtenē man draud izrēķināšanās par to, ka atteicos šaut uz neapbruņotiem cilvēkiem,” sacījis Zaharčenko, piebilzdams, ka vispirms plāno apgūt kādu specialitāti, kas varētu būt noderīga Lietuvā. Viņš atzinis, ka cer kādreiz atgriezties dzimtenē, bet vienīgi tad, ja tur vairs nebūs pie varas diktatorisks režīms.
“No Lietuvas nekur projām doties nedomāju, kā te dažkārt domā – ja es saņemšot patvērumu, tūdaļ bēgšot tālāk,” viņa teikto citē portāls “15min.lt”. “Dzīvošu šeit. Esmu ļoti pateicīgs Lietuvas Republikai. Pagaidām vēl esmu Pabradē, bet savu turpmāko uzturēšanās vietu drošības labad neizpaudīšu. Lai gan nekādus draudus vai spiedienu nejūtu, Baltkrievija tomēr ir pavisam netālu.”
Lietuvas Ģenerālprokuratūra attiecībā uz Zaharčenko saņēmusi no Minskas vairākus palīdzības lūgumus, bet nekomentē tos.
Portāls “Lrytas.lt” paudis viedokli, ka Migrācijas departamenta atteikums piešķirt patvērumu dzimtenes nodevībā apsūdzētajam baltkrievu dezertierim skaidrojams ar nevēlēšanos izraisīt Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko nelabvēlību, kas varētu negatīvi ietekmēt baltkrievu minerālmēslu tranzītu uz Klaipēdas ostu.
Pirms gada Zaharčenko portālam stāstīja, ka baidās par savu dzīvību.
Karadienesta dēļ viņam savulaik nācies pārtraukt studijas Ukrainas Čerņigovas universitātē, bet kādu laiku viņš pat apsvēris iespēju kļūt par profesionālu robežsargu, taču no šā nodoma atceries, armijā pieredzot vardarbību. Kā stāsta Zaharčenko, viņa armijas daļā vēl kopš padomju laikiem valdījusi “dedovščina”, un vājākos bieži situši nevis dienesta biedri, bet piedzērušies virsnieki.
Kad vienības seržantiem likts parakstīt saistības par vardarbības lietošanu pret iespējamo nemieru dalībniekiem, viņš kopā ar draugu izšķīries par dezertēšanu, bet draugs nav iedrošinājies bēgt no valsts, un par viņa turpmāko likteni Stepanam nekas nav zināms. Viņš pats nolēmis bēgt uz Lietuvu kā uz Eiropas Savienības valsti, cerot uz sapratni un atbalstu. Baltkrievijas VDK tūlīt pēc viņa bēgšanas no viņa vecāku mājām konfiscējusi visus viņa dokumentus, ieskaitot vidusskolas atestātu.
“Savā dzimtenē es esmu miris. Oficiālajās datu bāzēs no manis nav palicis ne pēdas. Labākajā gadījumā mani tiesātu kara tribunāls, bet visdrīzāk es ietu bojā avārijā vai liktenīgi “apmaldītos mežā”- tā mūsu valstī tiek galā ar cilvēkiem, kas stājušies pretī režīmam,” tolaik stāstīja Zaharčenko.
