Lietuvas Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti atklājuši kādā Lietuvā audzētā rapšu sēklu paraugā ģenētiski modificēta rapša piejaukuma pazīmes.
Saskaņā ar ģenētiski modificēto augu riska kultūru sējumu uzraudzības programmu septembrī un oktobrī Valsts augu aizsardzības dienesta reģionu nodaļu speciālisti ņēmuši 25 paraugus, galvenokārt no Lietuvas ziemeļdaļas saimniecībām.
Pārbaudot tos Nacionālajā pārtikas un veterinārijas riska izvērtēšanas institūtā, vienā no paraugiem atklāta ģenētiski modificēta rapša GT73 pēdas. Šobrīd Valsts augu aizsardzības dienestā turpinās izmeklēšana, par kuras atzinumiem speciālisti sola ziņot.
Šobrīd Eiropas Savienībā (ES) atļauts audzēt tikai divas ģenētiski modificētas kultūras – ASV biotehnoloģiju kompānijas “Monsanto” izstrādāto kukurūzas šķirni “MON810” kopš 1998.gada un rūpnieciskām vajadzībām paredzēto BASF izveidoto kartupeļu šķirni “Amflora” kopš 2010.gada.
Savukārt GT73 šķirnes rapsi 2005.gadā Eiropas Komisija (EK), neskatoties uz ES dalībvalstu, zinātnieku un vides organizāciju iebildumiem, atļāva ievest cilvēku un dzīvnieku pārtikas vajadzībām, taču šīs šķirnes sēklas Eiropā nedrīkst cirkulēt.
Kā, komentējot šo informāciju, ziņu aģentūrai LETA sacīja biedrības “Zemes draugi” padomes priekšsēdētājs Jānis Ulme, tam ir tieša saistība ar Latviju.
Pēc viņa sacītā, šis fakts ir šokējošs, bet to nevar saukt par negaidītu un nelikumīgs rapša un kukurūzas ĢMO piesārņojums tagad jau ir ļoti ticams.
“Zemkopības ministrijas neizdarības vai apzinātas rīcības rezultātā Latvijā jau vairākus gadus ĢMO piesārņojuma konstatācijas analīzes sēklu materiālam netiek veiktas, līdz ar to tās vairāk nekā 100 pašvaldības, kas pašlaik var lepoties ar “Brīvs no ĢMO” statusu un ir noteikušas ĢM kultūraugu audzēšanas liegumu, ir saņēmušas spļāvienu sejā no valsts institūcijām, kurām būtu jārūpējas par to, lai iedzīvotāju izvēle tiktu respektēta,” norādīja Ulme.
“Skaidrs, ka līdz ar šiem atklājumiem Lietuvā arī mēs nevaram būt droši, ka rapša un kukurūzas sējumi Latvijā nesatur netīšus vai visdrīzāk jau tīšus ĢM sēklu piejaukumus. Nacionālā līmeņa monitoringa neesamības dēļ zem sitiena ir paliktas veselas nozares – vai mēs drīkstam eksportēt rapsi kā brīvu no ĢMO? Kas notiek kukurūzas laukos ĢM brīvajos novados, un kas notiks ar biškopību, ja arī Latvijas zemniekiem būs jāsāk marķēt medus kā ĢM piesārņojumu saturošs? Risinājums šai problēmu gūzmai būtu jārod jau nākamā gada budžeta plānošanas ietvaros. Arī mēs mēģināsim nākamajā sezonā organizēt neatkarīgas analīzes sēklu materiālam, ja ZM turpinās ignorēt problēmu,” viņš uzsvēra.
