Ņemot vērā zemos tarifus un lielo pacientu līdzmaksājumu par veselības aprūpes pakalpojumiem, slimnīcas nespēj iztērēt tām noteiktās kvotas, tāpēc Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti pauž bažas, ka līdz gada beigām veselības aprūpes sistēmā varētu palikt neiztērēta nauda.
Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevģēnijs Kalējs deputātiem skaidroja, ka šobrīd tarifi ir neatbilstoši esošai situācijai, bet pacientu līdzmaksājumi lieli. Līdz ar to ir daudz akūto pacientu, bet plānveida palīdzību pacienti saņemt bieži vien atsakās. Tad nu ir situācija, ka ir daudz ielaisto gadījumu. Operatīvā informācija liecina, ka reģionālajās slimnīcās mēneša laikā ir no trim līdz četrām kāju amputācijām, jo pacienti nav spējīgi maksāt.
Komisijas sēdē savu sašutumu par izveidojušos situāciju pauda deputāte Ingrīda Circene (JL). Viņa aģentūrai LETA pastāstīja, ka, ņemot vērā neizpildītās kvotas, slimnīcas, iespējams, decembrī varētu atjaunot plānveida palīdzības sniegšanu, pretējā gadījumā šī nauda paliks neizmantota un aizies budžeta deficīta dzēšanai.
Gundars Daudze (ZZS) norādīja, ka slimnīcas ir ieinteresētas novirzīt visus pacientus kā akūtos, lai iestādei būtu apgrozījums.
Veselības norēķinu centra (VNC) pārstāvis Atis Martinsons stāstīja, ka šā gada laikā primārajā veselības aprūpē apmeklējumu skaits samazinājies par 3%, salīdzinot ar 2008.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.
Pie ģimenes ārstiem šā gada septembrī dienā nākuši ap 15 cilvēkiem, pērn tie bija vairāk nekā 20 cilvēki dienā.
Sekundārajā aprūpē apmeklējumu skaits sarucis par 8%.
Tāpat ievērojami sarucis dažādu izmeklējumu skaits, piemēram, rengenoloģijā – par 43%, endoskopijā – par 16%, laboratoriskajos izmeklējumos – par 33%.
Kā pozitīvu tendenci Martinsons minēja to, ka sarucis hospitalizācijas ilgums. Septembrī tas bija samazinājies pat par 40%, taču to VNC pārstāvis daļēji skaidro arī ar slimnīcu reorganizāciju un to, ka pacienti uzreiz nezināja, kur jāvēršas.
Turklāt viņš arī norādīja, ka 70%-75% pacientu ir hospitalizēti kā neatliekamie, kas norāda, ka cilvēki nevar atļauties ārstēties par saviem līdzekļiem.
Tāpat Martinsons pastāstīja, ka pagaidām diezgan kūtri tiek izmantoti neatliekamās palīdzības punkti jeb traumpunkti. Iespējams, tāpēc, ka cilvēki vēl īsti nesaprot, ar kādām problēmām tajos var vērsties, kā arī nezina, ka reorganizētajās slimnīcās tādi pieejami. Šobrīd dienas laikā traumpunktos tiek sniegta palīdzība tikai četriem līdz 12 pacientiem.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis stāstīja, ka trūcīgajiem ir pieejama arī “sociālā spilvena” palīdzība gan pacientu iemaksās, gan kompensējamo medikamentu apmaksā, taču arī tā šobrīd vēl netiek atbilstoši izmantota. No 8 miljoniem latu, kas piešķirti līdz gada beigām, oktobrī bija izmantoti 100 000 latu. Bundulis gan izteica cerību, ka šobrīd iedzīvotāji jau ir daudz informētāki un savas tiesības izmantos plašāk.
