Līdz 1.maijam slimnīcu traumpunktu finansēšanas kārtībā tomēr nekas nemainīsies, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru žurnālistiem atzina veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS).
Viņš sacīja, ka Veselības ministrija tuvāko četru mēnešu laikā lēmumu vēlreiz pārskatīs un meklēs iespējas ietaupījumu atrast citur.
“Runājot par traumpunktiem Latvijas mazajās pilsētās, pašlaik ir lēmums līdz 1.maijam pieņemt tālākos risinājumus. Šajā brīdī varu iedzīvotājiem pilnīgi droši teikt – nekas nemainās traumpunktu pieejamības ziņā šajās 11 slimnīcās Latvijas mazajās pilsētās,” paziņoja veselības ministrs.
“Tagad mums ir laiks individuāli katru no šiem gadījumiem izskatīt,” viņš teica. “Tas nozīmē, ka arī iestāžu vadītājiem šajā gadījumā nebūs papildus jālauza galva par finansējuma izmaiņām.”
Kā vienu no iemesliem, kāpēc nolemts traumpunktu finansēšanas kārtību līdz 1.maijam nemainīt, Bārzdiņš minēja faktu, kas atklājies otrdienas sanāksmē ar mazo slimnīcu vadītājiem – ka traumpunktos sākotnēji nav reģistrēti pilnīgi visi pacienti un ārstēšanas gadījumi. “Tādēļ iespējams, ka kāds pacientu apmērs tajā statistikā, kas ir valsts iestāžu rīcībā, nemaz neparādījās,” paskaidroja ministrs.
Viņš norādīja, ka tikšanās laikā ar prezidentu norunāts, ka turpmāk pārmaiņas virzīs lēnākā tempā nekā līdz šim, vienlaikus uzlabojot komunikāciju un vairāk ņemot vērā lokālos apstākļus. Tomēr ministrs noliedza, ka veselības reformas būtu nākušas pēkšņi, gada nogalē. “Tās ir pārmaiņas, kas tika plānotas jau iepriekš.”
“Protams, daudzas no šīm lietām, kas pašlaik tiek darītas ātri, varētu darīt lēnāk, ja mums nebūtu tik sarežģīta situācija ar finansējumu. Veselības aprūpē divu gadu laikā finansējums samazināts apmēram par 120 miljoniem latu,” teica Bārzdiņš un piemetināja, ka, neskatoties uz apcirpto budžetu, VM tomēr līdz šim spējusi iedzīvotājiem nodrošināt pamata veselības aprūpes pakalpojumus.
“Bet ir diezgan naivi iedomāties, ka tas viss ir iespējams ilgstoši, katru gadu samazinot finansējumu un gada beigās to atkal daļēji atjaunojot. Šādos apstākļos ne ministrijas vadība, ne arī iepriekšējie ministri nevarēja īstenot plānveidīgāku darbu, jo katra pārmaiņa bija jāsaskaņo ar ļoti mainīgiem budžeta nosacījumiem,” sacīja Bārzdiņš.
Atbildot uz jautājumu par Medicīnas iestāžu biedrības vadītājas Alīdas Vānes izteikumiem, ka tikšot gatavots ministra demisijas pieprasījums, Bārzdiņš lika noprast, ka pagaidām par to nav īpaši noraizējies. “Vānes kundze pagaidām nevar pārstāvēt visus viedokļus, un arī es šajā gadījumā nekādus pārsteidzīgus lēmumus nepieņemšu. Pašlaik nav īstais laiks to darīt – kad situācija pienāks, tad arī to apskatīsim,” uzsvēra ministrs un piebilda, ka trešdien vēl gaidāma tikšanās ar lielo un vidējo slimnīcu vadītājiem, kuri “Latvijas valstī izdara 90% no stacionārā darba”. Esot būtiski noskaidrot arī šo kolēģu viedokli.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers trešdien tikās ar veselības ministru Bārzdiņu, lai pārrunātu negaidītās reformas veselības nozarē, kuras pērnā gada nogalē atbalstīja valdība.
Valdība 2010.gada pēdējā sēdē pieņēma lēmumu, ka Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca no 2011.gada 1.jūlija vairs nesniegs neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā līdz šim. Tāpat valdība lēma, ka no šā gada traumpunkti darbdienās strādās tikai no plkst.18 līdz 8, bet dienas laikā neatliekamā palīdzība nelielu traumu gadījumos būs jānodrošina dienas stacionāriem un ģimenes ārstiem, kuriem tiks atsevišķi maksāts par katra neatliekamā pacienta aprūpi.