Pagaidām Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa aicinājumam kļūt par ZZS premjera amata kandidātu nav atsaucies, taču Lembergs neizslēdz iespēju, ka viņš varētu kandidēt nākamajās Saeimas vēlēšanās.
“Viņš šādu viedokli pauda, un tāda domu apmaiņa mums patiešām ir bijusi. Bet es neesmu pateicis savu galīgo “jā”. Jau iepriekš minēju, kāda sociāli ekonomiskā politika jārealizē un kā jāvada valsts. Man ir savi priekšstati, un praktiskajā politikā būtiskos jautājumos es rīkotos savādāk, nekā to dara ZZS,” šodien intervija laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” sacīja Lembergs.
Pēc viņa domām nevar būt tā, ka viņš būs premjera kandidāts un abām pusēm būs radikāli atšķirīgi viedokļi, kādu sociāli ekonomisko politiku realizēt. “Man nav tāda amata, kuru pazaudējot es palikšu bez maizes. Esmu neatkarīgs cilvēks. Man nav jādomā – ja nebūšu Saeimas deputāts, es būšu pazudis. Cilvēki, kuri šobrīd ir amatos, ar šausmām domā, kas būs, ja viņi amatā nebūs, un tādēļ sāk peldēt pa straumi. Valsts vadīšana nav peldēšana pa straumi,” piebilda Lembergs.
Tomēr Lembergs neizslēdza iespēju, ka varētu startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās, lai gan piebilda, ka brīdī kad Lembergs izdomātu kandidēt parlamentā, tad prokuratūra tūlīt pat izvirzītu kārtējās apsūdzības.
Viņš pat atcerējās, ka iepriekš, kad Brigmanis paziņoja, ka ZZS par premjeru virzīs Lembergu, ģenerālprokurors Jānis Maizītis bija devis uzdevumu fabricēt jaunu pieteikumu tiesai, lai viņu apcietinātu un tādējādi nepieļautu viņa piedalīšanos vēlēšanās un Lemberga kandidēšanu uz Ministru prezidenta posteni.
“Maizītis un tā politiskā elite, kurai viņš kalpo, neredz citu iespēju cīnīties ar mani kā tikai mani fiziski izolēt. Man nav ziņu par manis fizisku iznīcināšanu, bet uzdevums par manis fizisku izolēšanu ir dots, un pie tā prokuratūrā nopietni strādā. Darīs viņi to vai nedarīs – grūti pateikt. Galvenais jautājums, vai viņi varēs nodrošināt, lai attiecīgā lieta nonāk pie viņiem vēlamā tiesneša, līdzīgi kā tas notika ar manu iepriekšējo apcietināšanu, kad jau iepriekš bija saskaņots, pie kura tiesneša manai lietai jānonāk,” sacīja Lembergs.
Tomēr viņš piebilda, ka ne visi tiesneši akli pakļaujas Ģenerālprokuratūras diktātam. To prakse ir pierādījusi. Daudzi tieneši tik tiešām ir tiesneši, nevis prokuratūras pakalpiņi. Pirmkārt, tie ir tie tiesneši, kuriem skapī nav skeletu, vai arī tie tiesneši, kuri karjeras dēļ nav gatavi pārkāpt likumu.
