Ar leikēmiju slimā 31 gadu vecā Irina Salova vērsusies tiesā pret Latvijas valsti, lai panāktu, ka pilnībā tiek kompensēta viņas dzīvībai vitāli nepieciešamā medikamenta “Spyrcel” iegāde un tā nodrošinātas Satversmē garantētās tiesības uz dzīvību.
Salova sākusi “paraugprāvu”, lai cīnītos par Satversmē garantētajām tiesībām uz dzīvību. Ar akūtu limfoleikozi Salova slimo no 2006. gada janvāra.
Viņa uzskata, ka šobrīd vairs nav citu alternatīvu ārstēšanās iespēju, un viņai nepieciešamais medikaments ir pierādījis savu efektivitāti. Par saviem līdzekļiem viņa zāles nevar atļauties iegādāties, jo tās izmaksā vairākus tūkstošus latu mēnesī.
Izsmeltas arī iespējas palīdzību saņemt no fondiem, kas iepriekš palīdzējuši. “Šobrīd man ir jācīnās ne tikai ar slimību, kas bez zālēm progresē neiedomājami ātri, bet arī ar valsts iestādēm. Tas ir necilvēcīgi un absurdi,” uzskata Salova.
Pieteikumā, kas 2007. gada decembrī iesniegts Administratīvajā rajona tiesā, lūgts uzlikt par pienākumu Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai (VOAVA) pilnā apmērā kompensēt medikamenta iegādi, jo aģentūra iepriekš nolēmusi, ka kompensējama tikai daļa no nepieciešamā medikamenta izmaksām.
Salova uzskata, ka VOAVA lēmums kompensēt tikai nelielu daļu no izmaksām nesamērīgi ierobežo viņas pamattiesības – Satversmes 93. pantā ietvertās tiesības uz dzīvību.
Ņemot vērā medikamenta ievērojamās izmaksas, lēmums, ar kuru nolemts medikamenta iegādes izdevumus kompensēt tikai 22% apmērā, faktiski liedz Salovai iespēju iegādāties un lietot minēto medikamentu.
Salova uzskata, ka VOAVA un Veselības ministrija (VM) pieņemot lēmumu, nav ņēmušas vērā samērīguma principu, kā arī nav ievērojušas tiesiskās paļāvības un vienlīdzības principus.
Kā informēja biedrībā, Salova ir nogurusi no nemitīgās cīņas par savu dzīvību. Viņa norāda, ka “ar vienu roku valsts dod līdzekļus, ar otru ņem nost – kāda tad nozīme bija apmaksāt man transplantāciju, ķīmijterapijas utt., ja tagad valsts atsakās kompensēt šīs zāles”.
