Šī nedēļa atgādināja, ka bez policistiem un mediķiem, kuri cīnās par savu vietu zem saules, zemnieki savu pienu krējumā, par sviestu nerunājot, sakult nav spējuši. Kopš zemnieku vasaras vizītes Doma laukumā, kur rīdzinieki tika dzirdināti ar bezmaksas pienu, situācija piena nozarē nav mainījusies un cerētais taukums kļūst arvien plānāks.
Piena iepirkumu cenas joprojām mētājas kā nepieradis jūrnieks uz kuģa vētrā, bet zemnieki nav droši vai saražotais piens kādam būs vajadzīgs. Ar vairākiem piegādātājiem līgumus šonedēļ lauza “Tukuma piens”, bet “Cesvaines piens” kopš vakardienas pārstājis iepirkt pienu no Meņģeles pagasta saimniecībām.
Meņģeles lielākie piensaimnieki Sarmīte Jodzeviča kopā ar dēlu Aldi, ikdienu no sava 40 govju lielā ganāmpulka izslauc pus tonnu piena. Jau septiņus gadus pienu nodeva Cesvaines piena kombinātam. Septembra sākumā no uzņēmuma saņemta vēstule par līguma laušanu.
Sarmīte Jodzeviča, piensaimniece: “It kā jau nojauta bija, ka kaut kas nebūs labi. Dzirdēju, ka braukā, skatās piena mājas un pie mums neatbrauca. Tā jocīgi jau palika. Domāju, ka tik netaisās no mums atteikties.”
Tā arī noticis. Cesvaines piens paziņo, ka 80 km attālums ir pārāk liels, tāpēc līgums tiek lauzts.
Ivo Beikmanis, “Cesvaines piens” izpilddirektors: “Jā, mēs šobrīd no vairākiem piena piegādātājiem esam atteikušie izvērtējot gan transporta, gan administratīvās izmaksas, bet šobrīd šis process ir pabeigts un tuvākajā laikā mēs neplānojam ne no viena atteikties ne arī kādu ņemt klāt.”
Piena pārstrādātāji par piena iepirkumu cenām runā nelabprāt. Pašreizējā iepirkumu cena ir zem 20 santīmiem par – zemnieki cer uz vismaz 20. Nākotnē mainoties energoresursu cenām arī piena iepirkumu cena varētu sarukt.
Meņģelē uzteikumus saņēmušas astoņas zemnieku saimniecības. No tām ik pārdienu uz Cesvaini tika vestas 3 ar pus tonnas piena.
Vidiņu mājās ir 14 brūnaļas. Ligita un Aivars Austeri par katru nodoto piena litru no Cesvaines piena kombināta saņēma 16 santīmus. Tagad dzenot govis ganos, jādomā kur likt slaukumu.
Aivars Austers, zemnieks: “Tas, kurš samazina ražošanu, nav uz ilgu pastāvēšanu, jo tas, kas paplašinās, tas attīstās.”
Kaut arī piena uzpircējs maksā vairāk par lielāku daudzumu nodotā piena, vietējie zemnieki apvienoties tomēr nav spējuši. Katrs pats meklējis jaunus piena uzpircējus.
Aivars Austers: “Piena kombināts jau var lauzt jebkurā brīdī, nekādas sankcijas jau nav paredzētas.”
Aivars izvēlējies Jēkabpils piena kombinātu. Cena būšot tā pati – 16 santīmi litrā. Jodzeviču piens ceļos uz Rīgas piena kombinātu, tomēr iepirkumu cena par pāris santīmiem mazāka.
Sarmīte Jodzeviča: “Paskatījos ko piedāvā Valmiera, Trikāta, Jēkabpils, bet ar Rīgu cerība, ka varēs ilgāku laiku sadarboties.”
Zemnieki atzīst, ka pieprasījums pēc piena ir, tomēr zemā iepirkuma cena par attīstību šobrīd domāt neļauj.
Aivars Austers: “Zemnieki jau ar mieru ir strādāt, tikai pienācīgu samaksu vajag par darbu. Nevajag jau zelta kalnus, vajag lai var dzīvot.”
Ivo Beikmanis: “Piena pārstrādātājiem vienmēr ir cerības, ka iepirkuma cena varētu kristies, bet ražotājiem ir vēlme, ka cena varētu augt. Es domāju, ka tuvākajā laikā viņai nevajadzētu mainīties.”
Jaunā paaudze ir pārliecināta, ka Latvijā arī mazajiem piena ražotājiem ir nākotne. Aldis Jodzevičs: “Eiropā jau aiziet atpakaļ uz mazajām fermām. Tur lielās protestē, ka viņus putina ārā, jo atbalsts līdz 50 govju fermas un mazās saimniecības.”
Iespējams, tāpēc piena ražotāji īpaši nesteidzās ne apvienoties, ne paplašināties, ne veidot paši savus pārstrādes kombinātus. Vien nesaprašanā pakausis tiek kasīts turot saujā 16 santīmus par litru piena, bet veikalu plauktos redzot septiņreiz lielāku cenu.
