Par Latvijas Radio ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) sēdē tika ievēlēts radio Ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts. Par viņu nobalsoja pieci NRTP locekļi. Otrs kandidāts uz šo amatu bija kādreizējais politiķis, žurnālists, joprojām LPP/LC biedrs Edvīns Inkēns.
Padome uzskata, ka Latvijas Radio ir nepieciešams krīzes menedžeris ar skaidru uzdevumu – izvest Latvijas Radio no finanšu krīzes un novērst uzņēmuma maksātnespēju.
Kolāts padomei norādījis, ka turpmāk darāmie darbi ir iedalāmi trīs posmos – situācijas apzināšana, naudas plūsmas stingra vadība, lai izvestu uzņēmumu no parādiem, kā arī radošās struktūras atjaunošana.
Kolāts pēc sarunas ar padomes locekļiem žurnālistiem apgalvoja – lai Latvijas Radio situāciju varētu vērst par labu, viņš ir gatavs “iet pie politiķiem, balansējot uz naža asmens, runājot par naudas un citām lietām”.
“Mans piedāvājums ir apzināt situāciju. Tika ieteikta arī audita veikšana uzņēmumā, tikai jautājums ir, kas par to maksās. Zinot pēdējā laika notikumu attīstību, nevar būt drošs, ka šie cipari ir pilnīgi adekvāti, līdz ar to tāda audita veikšana varētu būt lietderīga,” sacīja Kolāts.
Viņš vairākkārt uzsvēra, ka pirmais un galvenais uzdevums ir situācijas apzināšana, nākamais uzdevums esot modelēt parādu atdošanas grafiku, bet tad sekos arī cilvēku optimizācijas jautājums. Tāpat ir jāmeklē līdzekļi pirmajiem neatliekamajiem maksājumiem, jāmēģina atdot parādus, kas ievilkušies no pagājušā gada, kas ir nodokļu parādi un autortiesību līguma parādi.
Pēc viņa teiktā, lai vecos parādus, kas ir pie 800 000 latu, mēģinātu atdot šogad, blakus citam būs nepieciešams par 100 cilvēkiem samazināt darbinieku skaitu, bet palikušajiem darbiniekiem paliks līdzšinējais atalgojums, tomēr šo jautājumu var risināt arī citādi – atlaist mazāk darbinieku, taču vienlaikus algu samazinājums būs lielāks. Tāpat tiek domāts par radio tīklu samazināšanu – Latvijas Radio 3. un Latvijas Radio 4. kanāla pārraidīšanu tikai Rīgā.
Tiekot domāts, ko darīt ar Latvijas Radio kori.
“Kā vadītājam roka Kolātam ir stabila. Viņš krīzes situācijā mācēs rīkoties,” uzskata padomes loceklis Imants Skrastiņš, norādot, ka padomei paticis Kolāta stabilais un loģiski piedāvātais plāns, ko darīt Latvijas Radio.
Kolāts no 1995. līdz pat 2005.gadam pildīja Latvijas Radio ģenerāldirektora pienākumus, un, beidzoties ģenerāldirektora pilnvaru termiņam, viņš atkārtoti uz šo amatu nekandidēja.
Kā ziņots, pēc padomes rīcībā esošās informācijas, Latvijas Radio parāds sasniedzis 800 000 latu, turklāt parāds ar katru dienu turpina pieaugt. Kā norādīja NRTP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece, padome reizi ceturksnī no Latvijas Radio saņem pārskatus par finanšu rādītājiem. Biežāk NRTP pārskatus neprasa, jo neiejaucoties Latvijas Radio ikdienas lietās.
“Pagājušā gada pirmajā ceturksnī Latvijas Radio iesniedza pārskatu par 117 000 latu zaudējumiem. Revīzijas komisija to izskatīja, padome aizrādīja, bet Latvijas Radio apgalvoja, ka zaudējumus novērsīs. Otrajā ceturksnī bija tikai 26 000 latu zaudējumi, respektīvi, viņi bija uzlabojuši finanšu rādītājus, bet tad trešajā ceturksnī atsūtītajā pārskatā parādījās jau 411 000 latu zaudējumi. Tas nozīmē, ka otrajā un trešajā ceturksnī radās milzīgs parāds,” sacīja Buceniece.
Padome uzskata, ka tas ir nesaimnieciskas rīcības rezultāts, jo, piemēram, 2007.gada beigās tika palielinātas amata algas par 9%, kaut gan tobrīd nebija valsts dotācijas un valsts seguma, taču Latvijas Radio bija optimistiskas prognozes par reklāmas ieņēmumiem nākamajā gadā, sacīja NRTP priekšsēdētāja vietniece.
Bucenieces skatījumā, Latvijas Radio parāds arvien lielāks kļuvis tādēļ, ka Latvijas Radio visu naudu tērējis algām un piemaksām, neapzinoties to, ka valstī notiek lejupslīde.
Jau ziņots, ka līdzšinējais Latvijas Radio ģenerāldirektors Aigars Semēvics 20.janvārī paziņoja par atkāpšanos no amata.
