Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien uzturēsies darba vizītē
Viļņā, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses
dienestā.
Viļņā Bērziņš tiksies ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu un Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti.
Baltā nama izplatītajā paziņojumā par gaidāmo vizīti teikts:
“Tikšanās laikā ASV viceprezidents konsultēsies par rīcību, lai
atbalstītu Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī
apstiprinātu mūsu kolektīvās aizsardzības saistības Ziemeļatlantijas
līgumā un mūsu pastāvīgo atbalstu visiem sabiedrotajiem un partneriem
Eiropā.”
Baidens otrdien viesojās Polijā, kur paziņoja, ka Krievijas rīcība
Krimā nav nekas cits kā “zemes sagrābšana”, un brīdinājis, ka Maskavai
draud jaunas sankcijas. Pēc viņa teiktā, ASV ar partnervalstīm Eiropā
apspriedīs gāzes un naftas piegāžu diversifikācijas jautājumu, cenšoties
uzlabot reģiona enerģētisko drošību.
Vienlaikus Vašingtona ir gatava sniegt ekonomisko palīdzību Ukrainai,
lai situācija šīs valsts tautsaimniecībā stabilizētos jau līdz
prezidenta vēlēšanām.
“Krievijas politiskā un ekonomiskā izolācija tikai pieaugs, ja tā
turpinās uzsākto ceļu, un tā patiesībā sagaidīs papildu sankcijas no ASV
un Eiropas Savienības (ES) puses,” norādīja Baidens. “Krimas aneksija,
ko veikusi Krievija, nedrīkst būt pieņemama nevienai pasaules valstij –
arī Polijai, jo tā maina ģeopolitisko situāciju šajā pasaules daļā,
palielina risku visai Austrumeiropai un tam var būt sekas arī attiecībā
uz visu pasauli,” piebildis Polijas valdības vadītājs.
ASV viceprezidents uzsvēris, ka Krievija atklājusi savus patiesos
mērķus Ukrainā, piedāvājot visdažādākos argumentus, lai attaisnotu
rīcību, kas nav nekas cits kā “zemes sagrābšana”. Uz Ukrainas
demokrātiskajiem centieniem Krievija atbildējusi ar “nekaunīgu militāru
iebrukumu, mērķtiecīgi uzkurinot etnisko spriedzi Ukrainā”, norādījis
politiķis.
“Kopā ar Poliju un visu starptautisko sabiedrību mēs nosodām
uzbrukumu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei un
acīmredzamu starptautisko tiesību pārkāpumu, [ko veicis Krievijas
prezidents Valdimirs] Putins. Viņi atbalstīja referendumu Krimā, ko
noraidījusi praktiski visa pasaule. Mēs nosodām uzbrukumu Ukrainas
neatkarībai. Krievija mēģina legalizēt vienas Ukrainas daļas aneksiju,
bet mēs esam izpratuši viņu maldinošo loģiku. Krievijas lēmumus
neatbalsta pat Ķīna,” viņš izteicies.
Baidens otrdien Varšavā tikās ar Polijas prezidentu Broņislavu
Komorovski un Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, bet trešdien
Viļņā tiksies ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un Latvijas
prezidentu Andri Bērziņu. Šo tikšanos laikā viņš gatavojas apliecināt
partnervalstu vadītājiem Vašingtonas gatavību pildīt savas saistības,
kas paredzētas NATO līguma 5.pantā, kurš ietver kolektīvo aizsardzības
principu. Tomēr augsta Baltā nama amatpersona pirms Baidena ierašanās
Polijā norādīja, ka viņš “neapspriedīs nekādas izmaiņas pretraķešu
aizsardzības stratēģijā Austrumeiropā (..), kas veidota, lai reaģētu uz
ballistisko raķešu draudiem no jebkuras vietas, bet ne no Krievijas”.
Kā ziņots, Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Krimas, kā arī
Sevastopoles pašpasludinātie līderi otrdien parakstīja līgumu par
Ukrainai piederošās pussalas aneksiju. Īsi pirms tam Putins izskatīšanai
Federācijas padomē iesniedza attiecīgu likumprojektu par okupētās
Ukrainas teritorijas aneksiju, uzņemot Krimu un Sevastopoles pilsētu
Krievijas sastāvā divu atsevišķu federālo subjektu statusā.
