Lieli svētki ir arī brīdis, kad dziedināt savstarpējās attiecības. Latvijas jubilejā Saeima varētu pieņemt Amnestijas likumu, kas vairākiem simtiem notiesāto priekšlaicīgi atvērs cietuma vārtus uz brīvību. Kādi notiesātie var tikt amnestēti un vai iedzīvotājiem ir pamats uztraukumam?
Latvijas kristīgo konfesiju vadītāji aicina Latvijas Neatkarības pasludināšanas 90. gadskārtā apsvērt iespēju izsludināt ierobežotu amnestiju. Vēstuli ar lūgumu piemērot amnestiju, Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam nosūtījuši Latvijas baptistu, katoļu un luterāņu konfesiju vadītāji.
Pēteris Sproģis, bīskaps: “Viennozīmīgi jābūt citai izvērtēšanai nevis par to, ka cilvēks ir labi uzvedies viņu izlaiž ārā, bet kad saprot, ka cilvēks ir mainījies.”
Amnestija parasti attiecas uz cilvēkiem, kas notiesāti pirmo reizi, kuru nodarījumam ir gadījuma vai kļūdas raksturs. Pie kam, tā tiek piemērota notiesātajiem, kuru nodarījums nav tieši ietekmējis cilvēku dzīvību.
Līdz šim amnestija notiesātajiem, Latvijā tikusi rosināta vairākkārtīgi. Divas reizes amnestijas likums ticis piemērots. Pēdējo reizi tas notika 1997 gadā, bet pirms 5 gadiem šī ideja Parlamenta atbalstu neguva un ieslodzītie brīvībā neizkļuva.
Solvita Āboltiņa, bijusī tieslietu ministre (JL): “Tie bija ļoti praktiski apsvērumi, ka mums valsts svētki iekrīt novembrī un tajā laikā tuvojas ziema. Atbrīvojot ieslodzītos tad, viņi nav gatavi iziet uz ielas.”
Arī šajā gadījumā Saeimai jāizstrādā amnestijas likumprojekts, kurā noteikts uz kādu notiesāto grupu amnestija attieksies Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš pats amnestiju rosināt neplāno, bet pieļauj, ka valsts svētkos amnestiju varētu piemērot ļoti šauram personu lokam. Tiem, kas sodu izcieš par salīdzinoši nelieliem pārkāpumiem.
Gaidis Bērziņš, tieslietu ministrs (TB/LNNK): “Mēs esam domājuši par atsevišķu kategoriju amnestijas iespēju. Runa ir par nepilngadīgajiem.”
Šādu likumpārkāpēju skaits ir salīdzinoši neliels, tāpēc amnestija nevarētu radīt apdraudējumu sabiedrībai. Bērziņš atzīst, ka šai grupai varētu tikt piemērots arī cits instruments – prezidenta apžēlošana. Tikmēr eksperti ir pārliecināti – ar bargiem sodiem neko panākt nevar, jo cietuma maize cilvēku sabojā nevis labo. Amnestija dotu cerību vismaz daļai no ieslodzītajiem censties uzsākt jaunu dzīvi.
