Neraugoties uz lielo dalībnieku skaitu un aktivitāti, četru stundu ilgais Latvijas forums Rīgā tā arī noslēdzās bez konkrētiem priekšlikumiem par īstermiņā un ilgtermiņā īstenojamajiem darbiem.
Forumā, uz kuru Latvijas Universitātē bija pulcējušies aptuveni 150 dažādu sabiedrības grupu pārstāvji, izskanēja visdažādākie ieteikumi turpmākajiem valsts attīstības scenārijiem, sākot gan ar vispārējiem ieteikumiem veiksmīgākai valsts pārvaldes sistēmas reorganizēšanai un uzņēmējdarbības stimulēšanai, gan arī ļoti konkrētiem priekšlikumiem dzimstības veicināšanai, ieviešot “vecmeitu un vecpuišu nodokli.”
Foruma pirmajā daļā vairākkārt atkārtojās ideja par interneta vietnes izveidošanu, kurā varētu sekot līdzi valsts pārvaldes tēriņiem. Bieži tika minēta arī nepieciešamība izglītot sabiedrību, lai tā kritiski vērtētu amatpersonu rīcību un pieņemtu gudrus lēmumus vēlēšanās.
Šāds izglītošanas darbs būtu nepieciešams, arī lai veicinātu kopības veidošanos un apziņu, ka ikviens cilvēks ar savu rīcību ietekmē citus sabiedrības locekļus, skanēja viens no ieteikumiem.
Plaši atbalstīts tika arī ierosinājums par tehnokrātu valdības veidošanu, kas pēc vairāku klātesošo domām, ļautu valdībai darboties efektīvāk, nekā patlaban. Tāpat valsts pārvaldē būtu jāveido iekšējās kontroles mehānismi.
Izskanēja arī tādi ierosinājumi kā sabiedrisko slimokasu atjaunošana, krīzes stāvokļa izsludināšana valstī, informācijas telpas sašķeltības mazināšana dažādu Latvijas etnisko grupu vidū. Lielu atbalstu guva arī doma par bezdarbnieku nodarbināšanu sabiedriskā kārtā, lai netiktu zaudēts intelektuālais potenciāls.
Savukārt foruma otrajā daļā foruma dalībnieki mazāk pievērsās jaunu ierosinājumu izteikšanai, bet to realizācijas iespējām. Piemēram, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš aicināja klātesošos mēģināt saprast, vai visi izskanējušie ierosinājumi ir savstarpēji savienojami.
Viņaprāt, vispirms nepieciešams kopīgs redzējums par sasniedzamo mērķi, un pēc tam jāvērtē, cik lielā mērā tam atbilst katrs no priekšlikumiem. Savukārt ziņu aģentūras LETA izpilddirektore Una Klapkalne aicināja domāt, kā varētu īstenot katru no priekšlikumiem.
Žurnālists Jānis Domburs gan atzina, ka “ir pašapmāns runāt par lokālo pašorganizāciju” jautājumos, kas jārisina valsts līmenī.
AS “Latvijas Krājbanka” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars atzina, ka “ir skumji, ka šajā forumā neviens nerunā par naudu”, jo visas idejas pirmkārt jāsaista ar to, kā tiks atdots parāds Starptautiskajam Valūtas fondam. Viņaprāt, valstī arī jāmaina attieksme pret Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu apgūšanu. “Sāksim beidzot šo naudu investēt, nevis tikai tērēt un prasīsim arī konkrētus rezultātus,” viņš aicināja.
Kā ziņots, šodien no plkst.12 līdz plkst.16 vienlaikus 12 Latvijas pilsētās notika Valsts prezidenta Valda Zatlera paspārnē esošās Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) organizētais “Latvijas forums”.
Forums notika Cēsīs, Cēsu Kultūras centrā, Jēkabpilī, Jēkabpils pilsētas Tautas namā, Kandavā, Kandavas novada kultūras namā, Liepājā, Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā, Mazsalacā, Mazsalacas kultūras namā, Ogrē, Ogres Kultūras centrā, Preiļos, Preiļu novada Kultūras centrā, Rēzeknē, Nacionālo biedrību kultūras namā, Rīgā, Latvijas Universitātes Mazajā aulā, Siguldā, Siguldas Jaunajā pilī, Valmierā, Valmieras Kultūras centrā, un Ventspilī, Ventspils Kultūras centrā.
