Mazinās tirgus dalībnieku bažas par eirozonas nākotni, teikts Latvijas Bankas jaunākajā “Makroekonomisko norišu pārskatā”.
Centrālās bankas ekonomisti norāda, ka pēdējo mēnešu laikā vairākos ar eirozonas parāda krīzi saistītos jautājumos tika panākts pozitīvs risinājums, tādējādi tirgus dalībnieku eirozonas riska vērtējums kļuva optimistiskāks. Tirgum būtiska bija Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) iedibināšana, progress vienotas kredītiestāžu savienības izveidē, kā arī valstu atbildīga rīcība budžeta plānošanā.
Īpaša uzmanība tika pievērsta Grieķijai, kuras centieni tika atalgoti ar atļauju saņemt nākamo atbalsta maksājumu no Eiropas Finanšu stabilitātes fonda līdzekļiem, kā arī tā saucamās Eirogrupas apņemšanos palīdzēt Grieķijai līdz 2022.gadam samazināt parāda slogu līdz 110% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts pārskatā.
Sarūkot bažām par Grieķijas parāda slogu, decembrī būtiski tika paaugstināts šīs valsts kredītreitings. Turklāt tirgus dalībnieku bažas mazināja Spānijas kredītiestāžu sistēmas restrukturizācijai no ESM līdzekļiem piešķirtais aizdevums, kā arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) septembra paziņojums par Atklāto monetāro darījumu programmu.
“Lai gan ECB programmas ietvaros nenopirka nevienu valdības obligāciju, tirgus dalībniekiem noticot, ka jaunā programma dos ECB lielāku rīcībspēju Eiropas parāda krīzes risināšanā, saruka starpība starp eirozonas perifērisko valstu un etalona obligāciju peļņas likmēm. Vairākas eirozonas valstis ar augstām aizņemšanās izmaksām, piemēram, Spānija, pēc jaunās programmas ieviešanas tirgū aizņēmās par zemāku cenu un spēja patstāvīgi nodrošināt 2012.gada valsts finansēšanas vajadzības,” situāciju vērtē Latvijas Banka.
Mazinoties tirgus dalībnieku bažām par eirozonas perifērisko valstu tālāko attīstību, riska aktīvu cenām Eiropā bija tendence lēnām augt un bezriska aktīvu cenām – samazināties. Tādējādi pērn pēdējā ceturksnī turpināja palielināties Eiropas akciju cenu indeksi, un kopš novembra sākuma nostiprinājās eiro kurss attiecībā pret ASV dolāru.
Vienlaikus ASV finanšu tirgū līdz 2013.gada sākumam valdīja neziņa, kā tiks atrisinātas valsts fiskālās problēmas un kā tas ietekmēs tālāko tautsaimniecības attīstību. Gada pirmajās dienās ASV valdībai izdevās panākt pagaidu vienošanos par progresīvu nodokļu paaugstināšanu, kuras ietekme uz tautsaimniecību tika vērtēta kā mazāk ierobežojoša, nekā sākotnēji gaidītā. Lai gan panāktais kompromiss ir tikai pagaidu risinājums un ASV valdībai tuvāko mēnešu laikā būs jāpanāk krietni sarežģītāks risinājums par budžeta izdevumu samazināšanu vai parāda griestu celšanu, tirgus sākotnējā reakcija janvāra sākumā liecināja par optimisma pieaugumu.
Tai pašā laikā Latvijas Banka brīdina – lai gan pasaules tautsaimniecības atveseļošanās turpinās, tā kļuvusi lēnāka. 2012.gada oktobrī Starptautiskais Valūtas fonds gandrīz visām galvenajām Latvijas tirdzniecības partnervalstīm samazināja IKP izaugsmes prognozes 2013.gadam.
Tendences eirozonas tautsaimniecībā, kā arī tirdzniecības partnervalstu uzņēmēju un patērētāju pesimisms nevieš cerības uz strauju ārējā pieprasījuma uzlabošanos tuvākajā nākotnē.
Tomēr ražotāju krīzes laikā atgūtā konkurētspēja ļāvusi Latvijas preču ārējā tirdzniecībā saglabāties atzīstamam izaugsmes tempam. Latvijas eksporta diversificētā struktūra un straujāks eksporta kāpums uz ārpus Eiropas Savienības (ES) esošajām eksporta partnervalstīm palīdz daļēji kompensēt importa pieprasījuma kritumu atsevišķās ES valstīs, norāda centrālās bankas ekonomisti.
Zemais ārējās aktivitātes līmenis ietekmēja Latvijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu. Konfidences dati par 2012.gada ceturto ceturksni liecina, ka Latvijas ražotāju noskaņojums pasliktinājies gan attiecībā uz saražotās un gaidāmās produkcijas apjoma pārmaiņu tendencēm, gan eksporta pasūtījumu apjoma un konkurētspējas novērtējumam ārpus valsts robežām.
Vienlaikus Latvijas eksportētāji pašreizējo situāciju vērtē un nākotnē raugās krietni optimistiskāk nekā tie, kas ar eksportu nenodarbojas.
Kā ziņots, Latvijas valdības mērķis ir pievienoties eirozonai no 2014.gada. Saeima šonedēļ galīgajā lasījumā pieņēma eiro ieviešanas kārtības likumu, kas regulēs lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodu, abu valūtu paralēlās atspoguļošanas periodu, skaidrās naudas nomaiņu pret eiro un citus jautājumus.
